Jaunākā Grant Thornton veiktā International Business Report pētījuma par 2014. gadu rezultāti rāda, ka uzņēmumu vadītāji Latvijā ir piesardzīgāki savās prognozēs par ekonomikas augšupeju savā valstī nekā vidēji citu Eiropas valstu komersanti. Tomēr, kamēr dažās Eiropas Savienības (ES) valstīs uzņēmumi ir ļoti pozitīvi noskaņoti, citās savienības valstīs uz nākotni raugās ar lielu skepsi.

Interanational Business Report rezultātus veido indekss, kas rāda to, par cik procentiem vairāk respondentu ir atbildējuši apstiprinoši uz konkrētu jautājumu nekā atbildējuši noliedzoši, ņemot vērā arī neitrālas atbildes. Atbildot uz jautājumu, vai jūsu valsts ekonomikā gaidāmi pozitīvi pavērsieni tuvākā gada laikā, Latvijas uzņēmumu vadītāji kopumā bija vairāk pozitīvi nekā negatīvi noskaņoti, uzrādot 12 % rezultātu. Taču šāds rādītājs ir ievērojami pesimistiskās par ES vidējo rezultātu — 29 %.

“Jautājumā par valstu ekonomisko nākotni interesanti ir salīdzināt ES valstu vidējo rezultātu ar eirozonas valstu vidējo rezultātu, kas arī ir pozitīvs, bet piezemētāks — 18 %,” pētījuma rezultātus komentē Jeļena Žovnikova, Grant Thornton Rimess Baltic partnere. “Tā kā eirozonas valstis sastāda arī lielāko daļu no ES valstu kopuma, realitātē šī atšķirība ir vēl krasāka un parāda, cik dažādus attīstības scenārijus saredz valstis no viena kontinenta un no vienas politiskās un ekonomiskās savienības. Lai gan atrašanās vienā monetārajā savienībā noteikti ietekmē attieksmi, tomēr nav tā, ka eirozonas valstis ir kopumā noskaņotas pesimistiskāk, teiksim, kādu eiro valūtas problēmu dēļ. Proti, ir uzmanīgāk jāvērtē individuālu valstu atšķirīgie faktori, kas skaidrotu tik plašu diapazonu, kā arī katras valsts status quo. Piemēram, Īrijā šis indekss ir plus 86 %, savukārt Somijā — mīnus 56 %, un abas ir eirozonas valstis.”

Kopumā visās trīs Baltijas valstīs ekonomikas izaugsmi paredz nedaudz vairāk uzņēmumu vadītāju, nekā sagaida stagnāciju; Igaunijā indeksa rādītājs ir tikai 6 %, savukārt Lietuvā — 17 %. “Interesanti, ka 2012. gadā situācija bija pretēja — vairāk igauņu gaidīja izaugsmi, rādītājam sasniedzot 18 %, savukārt lietuviešus knapi varēja dēvēt par optimistiskiem. Tur indekss 2012. gadā rādīja tikai 2 %,” piebilst J. Žovnikova. Lietuvas uzņēmumu vadītāju optimismu varētu skaidrot ar eiro ieviešanu, kas daudzām kompānijām atvieglos tirdzniecību ar partneriem Eiropā, savukārt relatīvi lielāku piesardzību Latvijā un Igaunijā varētu būt radījusi saspīlētā situācija ar Krieviju. Tomēr par spīti sarežģītajām attiecībām ar Krieviju un briestošajām problēmām Grieķijā Eiropas uzņēmēji ir pozitīvāk noskaņoti nekā pagājušogad, kad ES vidējais indekss bija 11 % vai 2012. gadā, kad tas bija mīnus 1 %.