Lietuvā ir uzsāktas diskusijas par aizsardzības nodokļa ieviešanu, un, ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju, ir tikai laika jautājums, kad šādām diskusijām pievienosies arī Latvija, sekojot abu kaimiņvalstu piemēram aizsardzības stiprināšanā. Šobrīd šādiem mērķiem nodoklis tiek piemērots tikai divās NATO valstīs – Kiprā, kur šis nodoklis tiek ietverts vairākās nodokļu likmēs rezidentiem, un Igaunijā, kur šim mērķim pērn tika palielināta PVN likme par diviem procentpunktiem.
Ņemot vērā Latvijā esošo lielo ēnu ekonomikas apjomu un neizmantoto ekonomikas potenciālu, mūsu valstī piemērotākais risinājums būtu nevis jauna nodokļa ieviešana, bet gan nodokļu ieņēmumu veicināšana. Vieni no pirmajiem soļiem būtu nodokļu sistēmas sakārtošana un esošo nepilnību uzlabošana, būtisks ierēdniecības un valsts un kapitālsabiedrību aparāta samazinājums, mērķtiecīgāka un gudrāka ES finansējuma ieguldīšana ekonomikas stimulēšanā un ilgtspējā, tādā veidā kopumā audzējot nodokļu ieņēmumu bāzi un vienlaicīgi panākot lielāku fiskālo efektu.
Latvija aizsardzībai šobrīd novirza 2,4% no IKP, savukārt mūsu kaimiņvalstis ir pavirzījušās tālāk – to aizsardzības budžets šobrīd sasniedz jau 2,75% no IKP Lietuvā un 3,2% no IKP Igaunijā. Lai arī formāli Baltijas valstis izpilda NATO alianses prasības par 2% no IKP, absolūtajos skaitļos atvēlētais finansējums ir nepietiekams to drošības vajadzībām. Tāpēc katra no valstīm meklē ilgtspējīgus papildu finanšu avotus. Ņemot vērā, ka līdz 2027. gadam Latvija ir apņēmusies palielināt aizsardzības budžetu līdz 3% no IKP, diskusijas par to, kur ņemt papildu līdzekļus aizsardzības budžeta palielināšanai, būs neaizbēgamas. Pēc aptuvenām aplēsēm un balstoties uz šī brīža IKP kopapjomu šis 0,6% pieaugums no 2,4% līdz 3% no IKP finansiālā izteiksmē būtu ap 275 miljoniem eiro gadā. Būtu svarīgi, ja šis pieaugums notiktu uz ekonomikas izaugsmes un ēnu ekonomikas mazināšanas rēķina, nevis uz patēriņa vai citu nodokļu likmju celšanu. Igaunijas parlaments pagājušajā gadā pieņēma lēmumu būtiski palielināt aizsardzības budžetu līdz 3,2% no IKP, sperot nozīmīgu soli un palielinot PVN likmi ar šī gada 1. janvāri. Jāmin, ka Igaunijā jau pērn aizsardzības budžets veidoja 2,73% no IKP. Savukārt Lietuvā jau no pagājušā gada notiek mērķtiecīgas diskusijas par nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu, tam iezīmējot konkrētu nodokli, tomēr rezultātu kavē šogad gaidāmās prezidenta un parlamenta vēlēšanas. Sākoties karam, priekšlikuma par aizsardzības nodokli iniciators bija uzņēmēju pārstāvoša organizācija, un šobrīd šis jautājums ir nonācis politikas veidotāju dienaskārtībā. Lietuvas premjere ir norādījusi, ka valdības uzdevums ir ik gadu palielināt finansējumu aizsardzībai, kopumā to audzējot par 0,7% no IKP līdz 2030. gadam. Primārais risinājums ir valsts aizņēmums, bet, ja tas neizdosies, tad iztrūkstošais budžets tiks meklēts nodokļu sistēmā. Turklāt izvēlei par aizņēmumu lielākais trūkums būs augstās procentu likmes, kas ticamāku versiju rada par PVN likmes pieaugumu. Jāmin, ka Lietuvai jau iepriekš izdevās palielināt aizsardzības budžetu, šim mērķim novirzot ieņēmumus no ieviestā komercbanku solidaritātes nodokļa.
Šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ nodoklis aizsardzībai ir vienīgais, pret kuru būs mazākā sabiedrības pretestība Baltijas valstīs, tostarp arī Latvijā. Ir skaidrs, ka papildus 200–500 miljonus eiro budžetā ar mazām nodokļu pārbīdēm Baltijas valstis nevar īstenot, tāpēc agri vai vēlu būs jānonāk pie nepopulāru lēmumu pieņemšanas. Latvijas gadījumā politiķiem, ja tie izvēlēsies iet nodokļu reformēšanas ceļu, būs vieglāk īstenot izmaiņas nodokļu sistēmā, jo varēs balstīties uz Igaunijas un Lietuvas piemēriem, kas jau būs īstenojušas šādas reformas. Protams, daudz racionālāk būtu šo finansējumu iegūt no mērķtiecīgas un intensīvas ekonomikas attīstīšanas, ņemot vērā, ka šajā jomā pēdējo desmit gadu laikā būtiski atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas un līdz ar to mums ir vēl liels neizmantots attīstības potenciāls.
“Grant Thornton Baltic” Baltijā darbojas jau 30 gadus, un ir viens no vadošajiem finanšu konsultāciju uzņēmumiem, kas specializējies revīzijas, grāmatvedības, nodokļu, juridisko un finanšu konsultāciju, biznesa un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar vairāk nekā 200 darbiniekiem un 2600 klientiem. Latvijā tas darbojas kā SIA “Grant Thornton Baltic” un ir viens no pieciem vadošajiem nozares uzņēmumiem. Pasaulē “Grant Thornton” ir sestais lielākais finanšu konsultāciju uzņēmumu tīkls ar vairāk nekā 720 birojiem 130 valstīs.
Ja jūsu uzņēmumam ir nepieciešamas konsultācijas nodokļu vai grāmatvedības jautājumos – mūsu speciālisti jums palīdzēs!
Grāmatvedības pakalpojumi Nodokļu pakalpojumi
