Vai ilgtspējas ziņošana nākotnē būs vienkāršāka?

2025. gada 26. februārī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar jaunu priekšlikumu pakotni (Omnibuss), lai grozītu dažus no Eiropas Zaļā kursa galvenajiem pīlāriem.

Tās ir:

• Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD),
• Korporatīvās ilgtspējas pienācīgas pārbaudes direktīva (CSDDD) un
• Taksonomijas regula.

Omnibusa galvenais mērķis ir samazināt ziņošanas slogu, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un palielināt efektivitāti ilgtspējas ziņošanā. Šī iniciatīva ir atbilde uz pieaugošo spiedienu veicināt izaugsmes vidi Eiropas Savienībā.

Lai sniegtu skaidrību ietekmētajiem uzņēmumiem, Eiropas Padome (EP) ir paātrinājusi apstiprināšanas procesu tai Omnibusa daļai, kas ietekmē ziņošanas termiņus – tā saukto “stop-the-clock” direktīvu. 2025. gada 3. aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma šo priekšlikuma daļu. Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Eiropas Savienības Padomē un pēc tam jātransponē katrā dalībvalstī.

Direktīvas “stop-the-clock” galvenie datumi

Priekšlikums par “stop-the-clock” paredz atlikt:
• CSRD prasību piemērošanu:
• Otrā kārta (ziņošana saskaņā ar jauno kārtību 2027. gadā) attiecas uz lieliem uzņēmumiem, kas divus secīgus gadus atbilst vismaz diviem no trim kritērijiem: darbinieku skaits pārsniedz 250, apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro, aktīvu apjoms pārsniedz 25 miljonus eiro.
• Trešā kārta (ziņošana saskaņā ar jauno kārtību 2028. gadā) attiecas uz biržā kotētiem MVU, kas divus secīgus gadus atbilst vismaz diviem no trim kritērijiem: darbinieku skaits pārsniedz 10, apgrozījums pārsniedz 900 000 eiro, aktīvu apjoms pārsniedz 450 000 eiro.
• CSDDD transponēšanas termiņu un pirmo piemērošanas fāzi par vienu gadu – no 2027. gada jūlija uz 2028. gada jūliju.

Svarīgi atzīmēt, ka pieņemtie CSRD atlikšanas pasākumi īpaši neattiecas uz pirmo kārtu vai ārpus ES ziņotājiem, un tādēļ atvieglojumi šobrīd uz šīm vienībām neattiecas. Savukārt CSDDD atlikšana attiecas arī uz pirmās kārtas ziņotājiem.
Lai likums stātos spēkā, tam nepieciešams vienīgi formāls apstiprinājums Eiropas Savienības Padomē. Padome jau apstiprināja tekstu aprīļa sākumā, tādēļ tas ir tikai formalitāte.

Šī atlikšana ir pirmais solis priekšlikumu kopumā, jeb tā sauktajā Omnibusa paketē. Darbs pie būtiskākām izmaiņām turpināsies nākamajā posmā.
Galvenā būtiskā izmaiņa ir ziņošanas pienākuma sliekšņa paaugstināšana. Pašlaik ilgtspējas ziņotāji ir sadalīti trīs kārtās, taču saskaņā ar priekšlikumu šāds dalījums tiktu atcelts. Ziņošanas pienākums saglabātos tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ir vismaz 1 000 darbinieku un apgrozījums vismaz 50 miljoni eiro vai bilances kopsumma vismaz 25 miljoni eiro.
Komisija ir informējusi EFRAG – organizāciju, kas izstrādā ESG standartus –, ka ESRS ziņošanas standarts ir jāizskata un jāgroza līdz šī gada 31. oktobrim.

Alar Urke, ESG konsultāciju vadītājs Grant Thornton Baltic Estonia, saka:
“Vairums Igaunijas lielo uzņēmumu atbalsta ilgtspējas ziņošanas pienākuma atlikšanu, ko apstiprinājusi arī Eiropas Parlaments. Tajā pašā laikā daudzi uzņēmumi jau ir uzsākuši sagatavošanās darbus — tie atrodas datu vākšanas fāzē, kamēr neliela grupa vēl nav sākusi – tie ir otrajā kārtā.
Uzņēmumi Igaunijā arī pozitīvi vērtē piedāvātās regulējuma izmaiņas. Lielie uzņēmumi atbalstīs sliekšņa paaugstināšanu līdz 1 000 darbiniekiem, taču viņi uzskata, ka ilgtspēja kā temats ir svarīgs. Ziņošanas standartu vienkāršošana arī tiek plaši atbalstīta.
Kamēr daži uzņēmumi plāno turpināt pilnu ziņošanu, uzņēmumi, kuri nākotnē nebūs iekļauti obligātajā ilgtspējas ziņošanas fokusā, plāno veikt ilgtspējas aktivitātes un novērtējumus bez obligātu ilgtspējas ziņojumu publicēšanas. Daži no tiem plāno sagatavot brīvprātīgus ilgtspējas ziņojumus.”

“Ja obligātais ziņojums vairs nav nepieciešams, uzņēmumi varētu apsvērt brīvprātīgo VSME standartu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir uzņēmējdarbībai draudzīgāks, taču vienlaikus saglabā struktūru un salīdzināmību. Tas sniedz piegādes ķēdes partneriem pārskatu par uzņēmuma ilgtspējas situāciju,” saka Alar Urke.

Aleksandrs Vellers, Grant Thornton Baltic Latvia vērtēšanas un finanšu konsultāciju vadītājs, saka:
“Ilgtspējas ziņošanas standartu ieviešana Latvijā tika veikta saskaņā ar iepriekš Eiropas Komisijas
apstiprināto laika grafiku, tostarp nepieciešamajiem grozījumiem vietējā likumdošanā gan privātajiem, gan valsts/pašvaldību uzņēmumiem. Valsts/pašvaldību uzņēmumi jau ir izsludinājuši nepieciešamos konsultāciju pakalpojumus ilgtspējas ziņošanas sistēmu izstrādei un ieviešanai, kā arī pirmo ilgtspējas ziņojumu sagatavošanai. Daudzi privātie uzņēmumi, kas ietilpst pirmajā un otrajā viļņā saskaņā ar ilgtspējas ziņošanas prasībām, ir aktīvi sagatavojušies piemērotu ziņošanas sistēmu izstrādei un ieviešanai.”
Tomēr, ņemot vērā salīdzinoši jaunās un nezināmās ilgtspējas jautājumu specifikas, uzņēmumi ir satraukti par nepieciešamās ziņošanas sistēmas savlaicīgu ieviešanu, ziņojumu kvalitāti un saistītajiem izmaksām.
Ilgtspējas standartu piemērošanas atlikšana ir pozitīvs signāls uzņēmumiem, ļaujot tiem labāk sagatavoties šim procesam. Uzņēmumi arī gaida papildu atjauninājumus par citu Omnibusa paketes elementu pieņemšanu, tostarp sliekšņu paaugstināšanu, kas būtiski samazinās uzņēmumu skaitu, kuriem būs jāziņo saskaņā ar CSRD obligātajiem standartiem.
Nav zināms, vai pēc turpmākas Omnibusa paketes pieņemšanas tiks mainīta pašreizējā regulējuma kārtība valsts/pašvaldību uzņēmumiem. Tomēr mēs paredzam, ka gan valsts, gan privātie uzņēmumi izvēlēsies sagatavot ilgtspējas ziņojumus brīvprātīgi, saskaņā ar VSME standartu.

Mantas Gilius, Grant Thornton Baltic Lithuania finanšu konsultāciju vadītājs, saka:
“Uzņēmumi, kas ietilpst otrajā un trešajā viļņā saskaņā ar CSRD prasībām, ir gandarīti par Eiropas Parlamenta lēmumu atlikt piemērošanas datumu, kas sniedz vairāk laika sagatavoties ziņošanai un plānot saistītos resursus. Tomēr uzņēmumi Lietuvā labi saprot, ka šis ir piemērots laiks, lai sāktu identificēt un konsolidēt ilgtspējas standartus uzņēmuma stratēģijās.
Atlikšana arī sniedz iespēju pārskatīt datu vākšanas sistēmas un principus, lai uzlabotu un nodrošinātu precīzus nākotnes ziņojumus, kas atbilst ilgtspējas standartiem.
Ilgtspējas datu pārvaldība uzņēmumā un to integrēšana piegādes ķēdē palīdzēs palielināt operatīvo efektivitāti, identificēt izmaksu ietaupījumus un noskaidrot nepieciešamās pārmaiņas, lai saglabātu mūsu planētu.”

Secinājums

Mēs esam gandarīti, ka ir apstiprināts skaidrs laika grafiks CSRD un CSDDD piemērošanai. Ar šīm izmaiņām Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija iegūs laiku, lai vienotos par papildu būtiskajām izmaiņām CSRD, Taksonomijā un CSDDD, kā noteikts Omnibusa paketē. Turklāt tas sniegs uzņēmumiem zināmu atvieglojumu, kamēr tie gaidīs, vai tiks apstiprināta pārējā Omnibusa pakete.