Par airBaltic politiķi visticamāk lems rudenī
“Šobrīd airBaltic ir tādā nogaidīšanas stadijā – lai tas attīstītos un spētu kaut kādā mērā konkurēt tirgū, tam ir steidzami nepieciešams finansējums. Līdz ar atteikšanos no IPO reālākais un praktiski vienīgais pozitīvais scenārijs ir valsts subsīdija, bet lēmums par tās piešķiršanu būtu politiska sevis iznīcināšana pirms vēlēšanām. Tāpēc diezgan droši var teikt, ka šis lēmums netiks kustināts līdz pat vēlēšanām,” norāda starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.
Visticamāk lēmumu par valsts atbalstu airBaltic pieņems nākamā valdība rudenī.
Šobrīd ar esošajiem finanšu rādītājiem uzņēmums var funkcionēt vēl kādu laiku, it īpaši, ja emitēto obligāciju 340 miljonu apmērā dzēšanas termiņš ir 2029.gads, protams, pie nosacījuma, ka avio nozari pasaulē nepiemeklē nopietna krīze, piemēram, attīstoties Tuvo Austrumu konfliktam, degvielas cenu straujš kāpums vai deficīts. Tas nozīmē, ka valsts varēs pavilkt garumā lēmumu par atbalstu, atstājot šo lēmuma pieņemšanu jaunajai valdībai pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Kopumā finanšu rādītāji rāda divējādu ainu: uzņēmuma pamatbizness turpina augt, taču finanšu struktūra joprojām ir ievērojami noslogota ar parādiem. Tuvākajos gados izšķiroša būs kapitāla piesaiste un rentabilitātes uzlabošana, kas noteiks, vai aviokompānijai izdosies pāriet uz stabilu peļņas modeli.
Jaunākie finanšu dati liecina, ka airBaltic 2025. gadā spējis būtiski samazināt zaudējumus, tomēr uzņēmuma finanšu struktūra joprojām saglabā vairākus riskus. Aviokompānijas ieņēmumi pieauga līdz aptuveni 779 miljoniem eiro, kas ir par aptuveni 4% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus neto zaudējumi sarukuši līdz 44 miljoniem eiro, salīdzinot ar 118 miljonu eiro zaudējumiem 2024. gadā. Tomēr operacionālās rentabilitātes rādītāji rāda arī pretēju tendenci. Uzņēmuma koriģētais EBITDAR samazinājās līdz aptuveni 144 miljoniem eiro, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējā gadā. To ietekmējušas gan dzinēju piegādes un uzturēšanas problēmas, gan augstākas izmaksas, kas skārušas daļu flotes.
No bilances perspektīvas lielākais izaicinājums joprojām ir kapitāla struktūra. Uzņēmuma pašu kapitāls ir negatīvs, aptuveni –184 miljoni eiro, savukārt kopējās saistības pārsniedz vienu miljardu eiro, galvenokārt lidmašīnu līzinga un aizņēmumu dēļ. Vienlaikus naudas līdzekļu apjoms bilancē gada beigās bija salīdzinoši neliels.
Svarīga finanšu restrukturizācijas pazīme ir arī pamatkapitāla samazināšana no 596 miljoniem līdz 42 miljoniem eiro, kas veikta, lai segtu iepriekšējos uzkrātos zaudējumus un sakārtotu bilanci. Šāds solis bieži tiek izmantots uzņēmumos, kas gatavojas kapitāla piesaistei vai akciju kotēšanai biržā.
Maz ticams scenārijs, ka valsts par sviestmaizi izvēlēsies savu daļu atdot Lufthansa vai kādai citai aviosabiedrībai.
Eksperts norāda, ka, lai gan plānots nolīgt kārtējos biznesa konsultantus, kuriem būs jāizstrādā alternatīvi finansējuma piesaistes scenāriji, tomēr pie šī brīža situācijas avio nozarē jau šobrīd var apgalvot, ka vienīgais dzīvotspējīgākais scenārijs ir valsts atbalsts. Lai arī finanšu rādītājos ir vērojami uzlabojumi, tomēr lielo zaudējumu dēļ, sarežģītās situācijas nozarē un ierobežotā ģeogrāfiskā potenciāla dēļ maz ticams scenārijs ir kāda vērtīga investora piesaiste, kura plānos būtu attīstīt lidsabiedrību, nevis iegūt vērtīgos aktīvus.
airBaltic ietekme uz valsts ekonomiku ir jāvērtē plašākā mērogā. Pirmkārt, airBaltic ir garants tūrisma eksportam, otrkārt, enkurklients lidostai Rīga.
“Maz ticams ir scenārijs, ka valsts par sviestmaizi vai “vienu eiro” izvēlēsies savu daļu atdot “Lufthansa” vai kādai citai aviosabiedrībai, kuras interese būtu iegūt lidsabiedrības floti, nevis to attīstīt kā reģionālo lidojumu centru. airBaltic ietekme uz valsts ekonomiku ir jāvērtē plašākā mērogā. Pirmkārt, airBaltic ir garants tūrisma eksportam, atvedot uz Rīgu lielu skaitu tūristu gadā, un Latvijas priekšrocība salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm - Lietuvu un Igauniju. Vienlaikus ar vairāk nekā 50% reisiem tas ir enkurklients Rīgas lidostai un tās veiksmes stāsts. Šobrīd ambiciozus attīstības plānus ir pieteikusi Viļņas lidosta, līdz ar tās paplašināšanos uzsākot arī cenu karus, par ko liecina arī Ryanair paziņojumi. Tas nozīmē, ka, pazaudējot airBaltic, Latvija var zaudēt tās priekšrocības ar Lietuvu. Mūsu valsts savulaik jau pazaudēja savas pozīcijas dzelzceļa kravu pārvadājumos, šis būtu risks arī zaudēt līdera pozīcijas pasažieru avio pārvadājumos, kas viennozīmīgi atstās ekonomisku ietekmi. Tāpēc maz ticams ir scenārijs, ka valsts atteiksies no savas līdzdalības avio kompānijas glābšanā, ja nenotiks brīnums un neatradīsies kāds vērtīgs investors, kas vēlēsies turpināt attīstīt airBaltic Latvijas interesēs,” norāda starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.
