Vērtspapīru uzskaite grāmatvedībā
Uzņēmuma vadībai gada pārskatā ir pienākums korekti atzīt un novērtēt finanšu instrumentus, izvērtējot to ietekmi uz finanšu rezultātiem un pašu kapitāla struktūru. Pieaugot darījumu skaitam un sarežģītībai, arī Valsts ieņēmumu dienesta un finanšu pārskatu revīzijas prakse liecina par paaugstinātām prasībām investīciju pārskatāmībai un dokumentēšanai finanšu uzskaitē.
Ņemot vērā uzskaites sarežģītību, pieaugošo tirgus svārstīgumu un prasības pēc pārskatāmas finanšu instrumentu uzskaites, uzņēmuma vadībai kopā ar grāmatvedības darbiniekiem ir svarīgi jau sākotnēji izstrādāt kvalitatīvu un konsekventu grāmatvedības uzskaites politiku, kas ietvertu gan skaidru finanšu instrumentu klasifikāciju, gan atbilstošu patiesās vērtības novērtēšanas politiku. Iekšējās kontroles sistēma risku uzraudzībai un korekta uzskaite nodrošina ne tikai precīzu finanšu rezultātu atspoguļošanu uzskaitē un finanšu pārskatā, bet arī ļauj identificēt situācijas, kad ieguldījumi vērtspapīros būtu papildus jānovērtē un, ja nepieciešams, laikus jākonsultējas ar pieredzējušiem speciālistiem.
Uzņēmuma ieguldījumi vērtspapīros var būtiski ietekmēt finanšu pārskatu posteņus un nodokļu saistības, tādēļ, sākot šādu darbību, ir svarīgi definēt skaidru investīciju stratēģiju, izvērtējot finanšu instrumentu klasifikāciju, novērtēšanas un uzskaites principus, kā arī to nodokļu sekas. Tēma ir komplicēta un noteikti prasīs laiku arī korektas grāmatvedības uzskaites ieviešanai.
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums (GPL) nosaka vērtspapīru uzskaites pamatprincipus – patiesās vērtības izmantošanu un pienākumu atklāt patiesās vērtības informāciju finanšu pārskata pielikumā. Savukārt detalizēta finanšu instrumentu klasifikācija noteikta starptautiskajā finanšu pārskatu standartā (SFPS) Nr.9 “Finanšu instrumenti”. Tas padara šo uzskaites jomu grāmatvedim par izaicinājumu.
Tātad GPL noteikti tikai vispārējie principi, nevis detalizētas metodes. Savukārt Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” nosaka tehniskās prasības – detalizētu finanšu instrumentu uzskaiti, patiesās vērtības noteikšanas metodes un finanšu pārskata pielikuma informācijas prasības.
Latvijas likums un starptautiskie standarti
Uzņēmumam, kas darbojas vērtspapīru tirgū, ir svarīgi salīdzināt un izvērtēt GPL un SFPS prasības, īpaši, ja uzskaitē paredzēts ieviest SFPS. Ja uzņēmums plāno sagatavot gada pārskatu pēc SFPS un tam ir finanšu instrumenti, piemēram, vērtspapīri, akcijas, obligācijas u.c., informācijas apkopošanas, uzskaites un atklāšanas prasības gada pārskatā ir ļoti stingras un korektai uzskaites atspoguļošanai ir nepieciešams rūpīgs darbs.
Tabulā ir sniegts neliels apkopojums, kurā SFPS un starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) prasības ir sasaistītas ar Latvijas normatīvajiem aktiem.
| SFPS/SGS | Nozīmīgākās uzskaites jomas | GPL | MK noteikumi Nr.775 |
|---|---|---|---|
|
SFPS Nr.9 “Finanšu instrumenti” |
Klasifikācija (amortised cost, fair value through other comprehensive income, fair value through profit or loss), vērtēšana, vērtības samazinājums (expected credit loss), hedžēšana, pārklasifikācija |
106.–112.punkts – finanšu instrumentu uzskaite, patiesās vērtības noteikšana 118.–123.punkts – vērtības samazinājums |
|
|
SFPS Nr.7 “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana” |
Informācijas atklāšana par riskiem, patiesās vērtības hierarhiju (fair value hierarchy), pieņēmumiem, metodēm, jūtīgumu, nodrošinājumu |
173.–188.punkts – informācijas atklāšana par finanšu instrumentiem, riskiem un patiesās vērtības metodēm |
|
|
SFPS Nr.13 “Patiesās vērtības noteikšana” |
Patiesās vērtības metodes, patiesās vērtības hierarhija, tirgus pieņēmumi |
106.–112.punkts – patiesās vērtības metodes 176.–183.punkts – patiesās vērtības hierarhija pielikumā |
|
|
SGS Nr.32 “Finanšu instrumenti: uzrādīšana” |
Saistību un kapitāla klasifikācija, neto uzrādīšana, juridiskā forma vai ekonomiskā būtība |
91.–105.punkts – kapitāla un saistību klasifikācija |
|
|
SGS Nr.1 “Finanšu pārskatu sniegšana” |
Uzrādīšanas principi, būtiskums, posteņu klasifikācija, piezīmju struktūra |
||
|
SGS Nr.12 “Ienākuma nodokļi” |
Atliktā nodokļa aprēķins patiesās vērtības izmaiņām, nodokļu ietekme, kapitāla pieaugums |
147.–155.punkts – atliktā nodokļa uzskaite un aprēķins |
|
|
SGS Nr.8 “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” |
Politikas izvēle, aplēses, kļūdu labojumi, konsekvence finanšu instrumentu uzskaitē |
||
|
SGS Nr.7 “Naudas plūsmu pārskats” |
Naudas plūsmas klasifikācija darījumos ar vērtspapīriem (ieguldījumu/finansēšanas darbības) |
||
|
SGS Nr.10 “Notikumi pēc pārskata perioda beigām” |
Notikumi, kas ietekmē patieso vērtību pēc pārskata datuma, piemēram, tirgus cenu izmaiņas |
12.pants – notikumi pēc bilances datuma |
156.–164.punkts – notikumu pēc bilances datuma uzskaite |
GPL un MK noteikumi Nr.775 nodrošina tikai daļēju un tematisku atbilstību sarežģītajām SFPS prasībām par finanšu instrumentiem, īpaši attiecībā uz SFPS Nr.9, SFPS Nr.7 un SFPS Nr.13. Tātad uzņēmumiem, kuriem ir būtiski ieguldījumi vērtspapīros, tomēr ir īpaši nozīmīgi izstrādāt pietiekami detalizētu uzskaites metodiku. Konsekventa grāmatvedības politika un rūpīga informācijas atklāšana ir svarīga, lai finanšu pārskati korekti atspoguļotu finanšu instrumentu riskus, vērtību un ietekmi uz uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem.
Piemērs gada pārskatam
Ja gada pārskats ir sagatavots saskaņā ar Grāmatvedības likumu un GPL, sadaļā “Nozīmīgi grāmatvedības uzskaites principi” norāda šādu informāciju par finanšu instrumentiem.
Ilgtermiņa aizdevumi un prasījumi
Ir finanšu aktīvs, ko sabiedrība radījusi, izsniedzot naudu vai sniedzot pakalpojumus tieši parādniekam, un kas nav radīts ar nolūku to tūlīt vai īsā laikā pārdot. Aizdevumus vispirms atspoguļo to sākotnējā vērtībā – aizdevuma summas patiesajai vērtībai pieskaitot ar aizdevuma izsniegšanu saistītās izmaksas. Pēc sākotnējās atzīšanas aizdevumus uzskaita to amortizētajā vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Amortizēto vērtību aprēķina, ņemot vērā aizdevuma izsniegšanas izmaksas, kā arī jebkurus ar aizdevumu saistītos diskontus vai prēmijas. Amortizācijas dēļ radušos peļņu vai zaudējumus atspoguļo peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā procentu ieņēmumus un izmaksas. Ja aktīva vērtība ir samazinājusies, veido atbilstošus uzkrājumus.
Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi
Līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi ir finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, kurus sabiedrība ir izlēmusi un spēj turēt līdz termiņa beigām. Aizdevumus vispirms atspoguļo to sākotnējā vērtībā, aizdevuma summas patiesajai vērtībai pieskaitot ar aizdevuma izsniegšanu saistītās izmaksas. Pēc sākotnējās atzīšanas aizdevumus uzskaita to amortizētajā vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi.
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ir finanšu aktīvi, kas nav izsniegtie aizdevumi, iekasējamie rēķini un līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi un tos var pārdot, lai paaugstinātu likviditāti vai procentu likmju, kursu un kapitāla vērtības pārmaiņu gadījumos. Pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus novērtē to patiesajā vērtībā, un vērtības izmaiņas to rašanās periodā atzīst pašu kapitālā pārvērtēšanas rezervju sastāvā. Ja pastāv objektīvas norādes par aktīva vērtības samazināšanos, veido uzkrājumus aktīva vērtības samazinājumam.
Īstermiņa finanšu ieguldījumi
Ir tirdzniecības nolūkos turētie finanšu aktīvi, kas iegādāti vai radušies ar galveno mērķi – gūt peļņu no cenu vai peļņas normas īstermiņa svārstībām. Tirdzniecības nolūkos turētos finanšu aktīvus novērtē to patiesajā vērtībā, un vērtības pārmaiņas to rašanās periodā atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Uzņēmumiem ir jānodrošina konsekventa grāmatvedības politika un pārskatāmi jāatklāj informācija, jo finanšu instrumentu kļūdaina uzskaite var būtiski ietekmēt gada pārskatā sniegtās informācijas ticamību. Nenoliedzami, profesionāla pieeja vērtspapīru uzskaites jomai tikai veicina kvalitatīva gada pārskata sagatavošanu.
Raksts sagatavots žurnālam iFinanses.lv.
