Grāmatvedība

Aktualitātes grāmatvedības aplēšu novērtējumā

Gatavojot noslēguma darbības finanšu uzskaitē, lai izstrādātu pirmās versijas finanšu pārskatam par 2020. gadu, ir aktuāli pārdomāt tās jomas, kas būtiski ir ietekmētas, vērtējot šo finanšu gadu.

Kaut arī uzņēmumi, iespējams, darbojas dažādos veidos, lai pielāgotos pašreizējai videi, noteikti galvenās jomas ir darbības turpināšanas principa izvērtēšana, faktori, kuri ir ietekmējuši un ietekmēs finanšu pārskata rezultātu, grāmatvedības aplēses un aktīvu vērtības novērtējums. Kā pareizi šādu informāciju ne tikai izvērtēt, bet arī atklāt un skaidrot finanšu pārskatā, patlaban ir aktuāls temats daudzos uzņēmumos.

Jānorāda, ka, izstrādājot finanšu pārskatu par 2020. gadu, aktuāla ir arī uzņēmuma vadības lielāka iesaiste, nekā tā ir bijusi iepriekš. Turklāt būtisks ir jautājums, kā finanšu pārskatā sniegt informāciju, ja ir izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un tās būtiski ietekmē uzņēmuma darbības turpināšanu. Covid–19 pandēmijai jau ir radījusi plašu nenoteiktību neskaitāmās jomās, tai skaitā arī finanšu pārskata sagatavošanā. Ņemot vērā situācijas sarežģītību un ietekmi, ir jāpārskata ne tikai esošās metodes finanšu pārskata sagatavošanā, bet ir jāņem vērā izmaiņas, kas radīs jaunu nenoteiktību un iespējamu ietekmi nākotnē.

Finanšu pārskatos par 2019. gadu vadība izteicās par Covid–19 ietekmi un vīrusa ietekmes nenoteiktību, taču tagad daudziem uzņēmumiem finanšu pārskatos būs jāatklāj informācija un jāatspoguļo rezultāti, kuros pandēmija jau būs veikusi noteiktas korekcijas.

Protams, ne visas nozares un ne visi uzņēmumi ir un būs pakļauti pandēmijas ietekmei. Covid–19 joprojām dažādos veidos ietekmē pasaules un Latvijas ekonomiku. Jānorāda, ka pavasarī sākotnēji ieviestie ierobežojumi, tai skaitā arī ārvalstīs ieviestie, noteiktās nozarēs pavēra ceļu plašai ekonomiskas lejupslīdei un piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām pat nozarēs, kuras sākotnēji pandēmija neietekmēja.

Svarīgi apzināties ne tikai uzņēmuma grāmatvedībai, bet arī uzņēmuma vadībai, ka finanšu pārskatu sagatavošanai par 2020. gadu būs nepieciešams papildu laiks, jo vajadzēs ne tikai sagatavot finanšu pārskatu, bet pārskatīt grāmatvedības politiku un uzskaites principus. Covid–19 ietekme ir radījusi nepieciešamību pārskatīt būtisku finanšu uzskaites rādījumu grupas novērtēšanas metodes, kuras cieši saistītas ar grāmatvedības aplēsēm, un apsvērumus par konkrētas informācijas atspoguļošanu finanšu pārskatos, ņemot vērā Covid–19 turpmāko ietekmi. Grāmatvedības aplēsēm un ar to saistītai informācijai finanšu pārskatos ir jābūt adekvātai un pamatotai.

Praksē visbiežāk finanšu grāmatvedis sagatavo finanšu pārskatu, bet vadība sniedz informāciju, uz kā pamata grāmatvedības uzskaitē tiek veikti konkrētie grāmatojumi un atklāta attiecīgā informācija. Līdz ar to ir aktuāli pārskatīt, vai esošā novērtēšanas politika ir atbilstoša situācijai, kādā uzņēmums veic saimniecisko darbību, un kāda ietekme ir sagaidāma nākotnē, un ir jāapsver dažādi turpmākie notikumi Covid–19 ieviesto ierobežojumu dēļ. Kā, piemēram, ir atjaunoti ierobežojumi, kas noved pie darba pārtraukšanas, valdības stimulēšanas programmas — valsts finansējums un pabalsti, parādu atmaksas pagarināšana vai refinansēšana, izmaiņa saimnieciskajā darbībā u.c.

VID metodiskajā materiālā «Par dažādu izmaiņu un iepriekšējo periodu kļūdu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē» norādīts: Grāmatvedības aplēse ir noteikta informācija vai pieņēmumi par konkrēto jautājumu, kas veidojusies no gūtās pieredzes, un tiek izmantota atsevišķu finanšu pārskatu posteņu novērtēšanā.»

Finanšu pārskatos ir nepieciešams papildus sniegt skaidrojumu, ja informāciju ir būtiska. Jomas, kas visbiežāk ir pakļautas aplēsēm un kuras, izstrādājot finanšu pārskatu, ir nepieciešams papildus novērtēt, ir ne tikai uzkrājumi, ilgtermiņa aktīvu nolietojums, pamatlīdzekļu lietderīgā laika noteikšana, šaubīgie un bezcerīgie pircēju un pasūtītāju parādi un uzkrājumi nelikvīdiem vai mazkustīgiem krājumiem, bet arī aktīvu novērtēšana ir būtiski saistīta ar grāmatvedības aplēsēm un to atbilstībai ne tikai uzņēmuma finanšu uzskaitei, bet arī nozarei un valsts ekonomikai kopumā. Finanšu aktīvu un saistību patiesās vērtības novērtējums par 2020. finanšu gadu ir būtisks izaicinājums. Saistībā ar darbības turpināšanas apsvērumiem un turpmāko uzņēmuma attīstību un darbību vadības vērtējums, iespējams, ir ievērojami mainījies, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, un var turpināt attīstīties un mainīties Covid–19 ietekmē.

Skaidrs novērtējums

Vērtējot grāmatvedības aplēses, ir jāspēj skaidri novērtēt, vai pastāv šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību. Ja šādas šaubas pastāv un ir liela varbūtība, ka tās var iestāties, ir nepieciešams ne tikai vērtēt konkrētu grāmatvedības aplēsi, bet arī veikt visu aktīvu vērtības samazināšanās testu.

Jāatzīmē, ka 2020. gadā papildinātie Starptautiskie grāmatvedības standarti SGS 1 «Finanšu pārskatu sniegšana» un SGS 8 «Grāmatvedības politikas maiņa, aplēšu maiņa un kļūdu labojumi» ir harmonizējuši būtiskuma definīciju un snieguši par to arī papildus skaidrojumus papildinātajos SGS. Ne par velti šādas korekcijas ir veiktas, jo arī Latvijas normatīvie akti liek atklāt un papildus skaidrot finanšu pārskatos būtisku informāciju. SGS 1 norāda: «Informācija ir būtiska, ja tās nesniegšana, nepatiesa sniegšana vai sagrozīšana pamatoti var ietekmēt vispārējā mērķa finanšu pārskatu pamata lietotāju pieņemtos lēmumus, kuri tiek izdarīti, lietojot šos finanšu pārskatus, kas sniedz finanšu informāciju par konkrētu ziņošanas subjektu. » Grāmatvedības aplēses praksē visbiežāk būtiska ir ne tikai summa, bet arī satur būtisku informāciju, kuru ir nepieciešams papildus atklāt un skaidrot finanšu pārskatā, kas šogad varētu būt papildu izaicinājums.

Uzņēmuma darba grupa, kuras pamatuzdevums ir sagatavot finanšu pārskatu, novērtē ne tikai uzņēmuma spēju turpināt darbību, bet arī vērtē, vai uzņēmumam ir pieejams pietiekams finansējums, pamatojoties uz naudas plūsmas prognozēm, kas ietver attiecīgus pieņēmumus. Līdz ar to viens no rīkiem šogad ir plānotais finanšu budžets, un tā sastādīšana ir ne tikai izaicinājums, bet arī būtisks pamatojums korektu grāmatvedības aplēšu izvērtēšanai. Budžets iekļauj ne tikai izmaiņas finanšu resursos, ekonomiskajā situācijā, attīstības perspektīvā, iespējās pieteikties un saņemt valsts dotācijas šobrīd vai nākotnē. Līdz ar to ir aktuāli izstrādāt vairākas versijas budžetam, kur uzņēmuma vadība aptver ne tikai ieņēmumus no pamatdarbības, bet arī iespēju piesaistīt atbalsta finansējumus. Kādi ir pieejamie līdzekļi ne tikai īstermiņa jeb 12 mēnešu finansēšanai, bet arī ilgtermiņam. Vadībai ir jāspēj pamatoti novērtēt uzņēmējdarbības traucējumu pakāpi nākotnē, jo iepriekšējo periodu cerības vairs nevar būt spēkā, līdz ar to grāmatvedības aplēšu novērtējums, īpaši vērtējot aktīvus un saistības, ir jāvērtē ne tikai ilgtermiņa, bet arī īstermiņā. Grāmatvedības aplēses un to vērtēšana ir izaicinājums esošajā situācijā, kad piegādēs ir traucējumi un nestabilitāte finanšu tirgos var radīt papildu izaicinājumus tādu aktīvu kā krājumi, finanšu instrumenti, ieguldījumi un pamatlīdzekļi novērtēšanā pēc to neto pārdošanas vai patiesās vērtības.

Līdzīgi kā 2020. gada pavasarī, arī tagad nenoteiktība gandrīz ik vienā jomā ir būtiska un ne tikai kopējie ekonomiskie rādītāji ir pasliktinājušies, bet radīto seku nenoteiktība, kas var pastāvēt Covid–19 izraisīto ekonomisko apstākļu rezultātā, ir ļoti augsta. Vērtējot grāmatvedības aplēses, ir jāspēj skaidri novērtēt, vai pastāv šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību. Ja šādas šaubas pastāv un ir liela varbūtība, ka tās var iestāties, ir nepieciešams ne tikai vērtēt konkrētu grāmatvedības aplēsi, bet arī veikt visu aktīvu vērtības samazināšanās testu.

Raksta turpinājumā tiks novērtētas vairākas jomas, kurās šim jautājumam par grāmatvedības aplēšu pamatotību ir nepieciešams pievērst papildu uzmanību. Vērtējot finanšu ieguldījumus (īstermiņa un ilgtermiņa), piemēram, finanšu ieguldījumus, meitas uzņēmumā, kas cieš ievērojamas finanšu grūtības, pastāv risks, ka ieguldījums var netikt atmaksāts, kavēts, var tik pārkāpti līguma nosacījumi, visticamāk, ieguldījumu saņēmējs bankrotēs vai notiks citas finanšu reorganizācijas, būtiskas nelabvēlīgas izmaiņas ekonomikas vai tiesiskajā vidē, kurā darbojas ieguldījuma saņēmējs (lejupslīde), aktīva investīciju tirgus izzušana ieguldījumu saņēmēja finansiālu grūtību dēļ. Jebkura no iepriekš uzskaitītajām ietekmēm ir ne tikai jāspēj laikus novērtēt un atzīt finanšu uzskaitē, bet ir jāapsver, kā korekti un skaidri šo informāciju atklāt finanšu pārskatā.

Tikpat aktuāls jautājums ir par nemateriālajiem aktīviem (izņemot nemateriālo vērtību) un pamatlīdzekļiem. Būtiskas izmaiņas apjomā vai veidā, kādā aktīvs tiek lietots, vai paredzams, kā tas tiks izmantots (ražošanas cehs, kurā modernizētās iekārtas tiek lietotas atšķirīgi no paredzētā mērķa, piemēram, lai ražotu roku dezinfekcijas līdzekļus, lai atbalstītu cīņu pret Covid–19, kas var mazināt iekārtu turpmāko ražošanas jaudu). Būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā vai uzņēmējdarbības vidē, kas varētu ietekmēt aktīva vērtību (piemēram, uzņēmums sagaida eksporta samazināšanos uz noteiktu ārvalstu tirgu ilgstošas robežu slēgšanas dēļ). Pieprasījums pēc sniegtā pakalpojuma vai produktiem samazinās vai nav vispār.

Gatavojot finanšu pārskatu

Ciktāl informācija par Covid–19 ietekmi kļūst pieejama pēc pārskata datuma, sniedz vairāk pierādījumu par apstākļiem pārskata datumā, uzņēmumiem ir jāpārskata izveidotās aplēses pārskata perioda beigās un, gatavojot finanšu pārskatu, ja ir izmaiņas pieejamajā informācijā, tās jāņem vērā.

Tāpat grāmatvedības aplēsēs jānovērtē paredzamie finansējuma zaudējumi, ņemot vērā ne tikai ekonomiskās perspektīvas, bet arī plānotās naudas plūsmas un grūtības, ar kurām uzņēmums var saskarties Covid–19 dēļ. Vērtējot paredzamos finanšu zaudējumus, tiek ņemtas vērā uzņēmuma nākotnes apstākļu prognozes, kuras var palielināties, līdz ar to ir jānovērtē nepieciešamība pārskatīt nākotnes saistības, piemēram, lielāku zaudējumu apmērs saistību nepildīšanas gadījumā iespējamā nodrošinājuma un citu aktīvu vērtības samazināšanās dēļ paredzamajiem zaudējumiem nākotnē. Ciktāl informācija par Covid–19 ietekmi kļūst pieejama pēc pārskata datuma, sniedz vairāk pierādījumu par apstākļiem pārskata datumā, uzņēmumiem ir jāpārskata izveidotās aplēses pārskata perioda beigās un, gatavojot finanšu pārskatu, ja ir izmaiņas pieejamajā informācijā, tās jāņem vērā. Piemēram, bankrots apstiprina apstākļus, kas uzņēmumam jau pastāvēja pārskata datumā. Pat ja grāmatvedības aplēses nav jāpārskata, ieteicams pilnībā atklāt apstākļus un informāciju, kurus vadība ir ņēmusi vērā, sagatavojot finanšu pārskatu.

Patērētāju paradumu izmaiņas un piegādes ķēdes pārrāvumi ir tikai divi no virknes faktoriem, kas ietekmē krājumu vērtību. Ir nepieciešams novērtēt krājumu neto realizējamās vērtības iespējamo ietekmi uzņēmuma grāmatvedības aplēsēs gan izejvielai, gan gatavajai produkcijai. Sezonas krājumi un ātri realizējami produkti var būt pakļauti zaudējumu un bojājumu riskam, papildus piesārņojuma, fiziskas pasliktināšanās, novecošanās, cenu līmeņa izmaiņu vai citai ietekmei. Uzņēmumam ir jānovērtē, vai pārskata datumā ir nepieciešama korekcija to krājumu uzskaites vērtībai, lai bilancē tie tiktu atspoguļoti to neto pārdošanas vērtībā. Neto pārdošanas vērtības novērtēšana šādos nestabilos ekonomikas apstākļos var būt izaicinājums, ņemot vērā ne tikai ierobežojumus, bet arī pastāvošo nenoteiktību.

Covid–19 ietekmes dēļ aktīviem, kuriem iepriekš nebija nepieciešams veikt papildu novērtēšanas testu, tagad var būt augsta novērtēšanas nenoteiktība. Piemēram, pircēju un pasūtītāju parādu īstermiņa rakstura dēļ uzņēmumam var nebūt nepieciešams apsvērt iespēju atjaunināt to uzkrājumus šaubīgiem un nedrošiem parādiem attiecībā uz izmaiņām turpmākajos ekonomiskajos apstākļos salīdzinājumā ar vēsturisko pieredzi. Uzņēmums, iespējams, ir izmantojis informāciju, kas balstīta uz vēsturiskiem datiem, lai novērtētu tā uzkrājumus šaubīgiem parādiem. Savukārt pašlaik ir jāpielāgo informācija, kas izmantojama, lai novērtētu un veiktu aprēķinu uzkrājumiem šaubīgiem parādiem, ņemot vērā pamatotu un atbalstāmu informāciju, kas ir pieejama pārskata datumā, iekļaujot Covid–19 ietekmi, jo vēsturiskās informācijas izmantošana vairs var nebūt piemērojama.

Praksē dažādos apstākļos grāmatvedības aplēses novērtējuma nenoteiktība var būt tik augsta, ka nav iespējams veikt pamatotu grāmatvedības aplēsi. Savukārt citos gadījumos novērtējuma nenoteiktība saistībā ar grāmatvedības aplēsi var radīt būtiskas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt saimniecisko darbību.

Finanšu pārskatos, visticamāk, būs jāiekļauj papildu informācija, lai nodrošinātu skaidru un patiesu priekšstatu finanšu pārskatu lietotājiem. Tas ļauj ne tikai saprast, kāda informācija ir būtiska uzņēmuma vadībai, bet arī skaidro. kā izmaiņas grāmatvedības aplēsēs ir ietekmējušas vai varētu ietekmēt nākotnes finanšu rezultātus un uzņēmuma turpmāko darbību. Piemēram, informācijas atklāšana, lai skaidrotu novērtēšanas nenoteiktības pakāpi, kas pastāv, novērtējot atgūstamo summu no pircēju un pasūtītāju parādiem.

Ja informācija vai izmaiņas finanšu datos ir būtiskas, tad šādu papildu informāciju sniedz atsevišķā finanšu pārskata pielikuma piezīmē, kurā apraksta situāciju un kādus pasākumus vadība veic vai plāno veikt, lai izlabotu situāciju, un kāpēc vadība uzskata, ka piemērotā grāmatvedības aplēse un konkrētas metodes ir piemērojamas un pamatotas, kā arī vēlams sniegt būtisku informāciju arī vadības ziņojumā, lai sasniegtu patiesu atspoguļojumu.

Grāmatvedības aplēses un ar to saistās informācijas atklāšana finanšu pārskatos rada būtisku nenoteiktību, ņemot vērā Covid–19 ietekmi, kas ir ne tikai cieši saistīta ar atklātās informācijas pamatotību, bet arī ar uzņēmuma spēju turpināt saimniecisko darbību.