- Precizēts noteikumu 125.1 punkts, kas paredz vērtēt ne tikai uzņēmumu ienākuma nodokļa korekciju, bet gan visu nodokļu korekcijas, piemērojot nodokļa atlaidi veiktajiem ziedojumiem. Par nodokļa parādu netiek uzskatīta papildus maksājamā nodokļa summa, kas radusies iepriekšējā taksācijas perioda attiecīgā nodokļa pārskata korekcijas rezultātā, ja nodokļu maksātājs savlaicīgi ir samaksājis papildus aprēķināto nodokli un nokavējuma naudu.
- Noteikumos tiek iekļauta jauna 125.3 norma, kas nosaka, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi nepiemēro par visu ziedoto summu gadījumā, ja pretpienākums un tā apmērs nav nodalīts no ziedojuma līguma (t.i., par ziedojumu un citu darījumu, kas nepieciešams saimnieciskās darbības nodrošināšanai netiek noslēgt atsevišķi līgumi).
- Noteikumi papildināti ar jaunu 18.5 punktu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas. Turpmāk ar Latvijā esoša īpašuma atsavināšanu saprot arī nekustamā īpašuma ieguldīšanu pamatkapitālā. Papildināts arī noteikumu 134. punkts, kas nosaka, ja nerezidents ieguldījis nekustamo īpašumu pamatkapitālā, par ienākuma izmaksas brīdi uzskata brīdi, kad nerezidentam rodas īpašuma tiesības uz kapitāla daļām.
- Grozījumi paredz informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam arī par tiem nerezidentam veiktajiem maksājumiem, no kuriem uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur. Noteikumu 136.1 punkts nosaka, ka pārskats par maksājumiem nerezidentam jāiesniedz līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam Valsts ieņēmumu dienestā par visiem nerezidenta (izņemot fiziskas personas) gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā (18. pielikums). Pārskatu par nerezidenta (izņemot fiziskas personas) gūtajiem ienākumiem iesniedz arī tad, ja nodoklis no šiem maksājumiem nav jāietur, vai darījums veikts ieskaita veidā. Nerezidentam izmaksāto ienākumu (07. ienākuma vieda kods) (izņemot atlīdzību par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem) un nerezidentam izmaksātos cita veida ienākumus (21. ienākuma veida kods), iekļauj tikai tajā mēneša un turpmāko mēnešu pārskatā, sākot ar kuru nerezidentam taksācijas periodā veikto maksājumu kopsumma pārsniedz 5000 euro.
Ar grozījumiem veiktas izmaiņas likuma 1.panta 26. daļā, mainot reprezentatīva vieglā automobiļa definīciju – “reprezentatīvs vieglais automobilis” turpmāk pārdēvēts par “reprezentatīvo automobili”.
Sākot ar 1. janvāri par reprezentatīvo automobili ir uzskatāms arī auto, kas vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:
Noteikts iepriekšējo gadu zaudējumu segšanas ierobežojums. Izmaiņas veiktas 14. panta 1.daļā, nosakot, ka ar 2017. taksācijas gadu, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus (sākot ar zaudējumiem, kas radušies 2008. taksācijas gadā) ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā perioda ar UIN apliekamā ienākuma. Tādējādi zaudējumus arī turpmāk iespējams segt neierobežotā periodā, bet ierobežots to apjoms vienā gadā.
UIN avansa maksājumu aprēķins sākot ar 2017. gadu tiks veikts automātiski, un nodokļa maksātājs iepazīsies ar tam aprēķināto avansa maksājumu, aizpildot UIN deklarāciju. Nodokļa maksātājam nebūs patstāvīgi jāaizpilda nodokļa avansa maksājumu aprēķins. Saskaņā ar grozījumiem 23. panta 1. daļā turpmāk avansa maksājumu aprēķinā netiks piemērots Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss.
Šim ziņojumam ir tikai informatīvs raksturs par pieņemtajiem un plānotajiem tiesību normatīvajiem aktiem, un tas nevar tikt uzskatīts par Grant Thornton Baltic viedokli vai padomu.
Ja jums ir jautājumi saistībā ar šīm nodokļu izmaiņām, lūdzu, sazinieties ar nodokļu un juridisko departamentu: tax&legal@lv.gt.com vai pa tālruni +371 6721 7569.