Revīzija

Ja debitora parāda piedziņa nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) paredzēts, ka, norakstot neatgūstamo debitora parādu, to var neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē, un tas ir tāds debitora parāds, ja parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ, jo debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi un iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2% no nodokļa maksātāja pārskata gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 eiro. Kādi ir šie pasākumi? Vai jāveido kāda grāmatvedības izziņa vai kāds cits dokuments, kas apraksta to, ka piedziņas lietderība ir tikusi izvērtēta?

Atbildot uz jautājumu, svarīgi novērtēt visus UIN likuma 9. panta 3. daļas kritērijus, kas ietver arī norādi uz pasākumiem, kas var tikt veikti, lai attiecīgais debitoru parāds nebūtu jāiekļauj UIN bāzē. Šobrīd likuma normas paredz plašākas iespējas neiekļaut nosacīti mazākus debitoru parādus ar UIN apliekamajā bāzē, kas nepārsniedz 0,2% no nodokļa maksātāja pārskata gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 500 eiro.

Jānorāda, ka aktuālā UIN likuma redakcija ļauj ietaupīt uzņēmēja administratīvos līdzekļus, jo nav vērts uzsākt parāda piedziņu, piemēram, ja iegūta informācija, ka parādu nebūs iespējams atgūt un izmaksas tā atgūšanai ir lielākas nekā pats parāds.

Svarīgi norādīt, ka UIN bāzē neiekļauj nedrošu debitoru parādus (to daļu), ja uzņēmums ir veicis visas atbilstošās parāda piedziņas un atgūšanas darbības un izpilda UIN likuma 9. panta 1. daļas nosacījumus un vienu nosacījumu no UIN likuma 9. panta 3. daļas kritērijiem:

1) debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā; 

2) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;

3) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitore — ir izslēgta no uzņēmumu reģistra vai atbilstoša reģistra citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;

4) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību;

5) debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, bet nav lielāka kā 20 euro;

6) debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2 procentus no nodokļa maksātāja pārskata gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 euro;

7) parāda summa nav atgūta no debitora — fiziskās personas, kura nav ar uzņēmumu saistīta persona, dzēšot tam izsniegto aizdevumu un ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā dzēstā summa saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. pantu netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;

8) parāda summa ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi:
a) debitora — juridiskās personas, personālsabiedrības vai individuālā komersanta — maksātnespējas procedūras pabeigšanu,
b) debitora — fiziskās personas — bankrota procedūras pabeigšanu;

9) parāda summa saskaņā ar tiesas nolēmumu atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram;

10) parāda summa nav atgūta no debitora, kura darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, un tas ir izslēgts no komercreģistra;

11) debitors — fiziskā persona — ir miris.

Normatīvais regulējums neparedz konkrētas darbības, bet uzņēmumā viennozīmīgi jābūt dokumentācijai, kas apliecina, ka ir veiktas darbības, lai parādu atgūtu. Vispārpieņemtas atbilstošās parāda piedziņas un atgūšanas darbības ir dokumentācijas (līgums, rēķins, apliecinājuma dokumenti, sarakste u. tml.) saglabāšana par konkrētu debitoru un tā parādu. Var saglabāt arī papildu dokumentāciju, piemēram, tiesas spriedumu un tiesu izpildītāja apstiprinājumu par piedziņas neiespējamību, sūtītās atgādinājuma vēstules, salīdzināšanas aktus par parādu. Ja tiek izmantota Uzņēmumu reģistra sniegtā informācija dažādās monitoringa mājas lapās par uzņēmuma statusu, nepieciešams saglabāt versiju, kur var redzēt datumu, kurā tā skatīta.

Uzņēmumam jābūt arī apliecinājuma dokumentācijai par parāda piedziņas lietderīgumu, piemēram, grāmatvedības izziņai ar skaidrojumu un vadības akceptu, vadības rīkojumam ar lēmumu par parāda atgūšanas tiesas ceļā lietderības izvērtējumu, pieprasījumam juristam vai parādu piedziņas kompānijai ar piedāvāto izcenojumu konkrētā parāda piedziņai (piemēram, cenu aptauja) u.tml.

Ja parāds ir līdz 500 eiro un parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ, tad uzņēmumā jābūt dokumentācijai, kas apstiprina komunikāciju ar parādnieku un darbības parāda atgūšanai – tās varētu būt sūtītas atgādinājuma vēstules (arī e-pasts), salīdzināšanas akti u.tml.

Tomēr vēlētos norādīt, ka debitoru parādu kopējo reģistru ir svarīgi atjaunot biežāk nekā tikai vienu reizi gadā, tas prasīs ne tikai biežāku uzņēmuma grāmatveža, bet arī vadības iesaisti, un daudziem uzņēmumiem – arī iekšējo uzņēmuma procesu pārkārtošanu. Uzskaitē ilgstošiem debitoru parādniekiem jāizvērtē katrs parāds individuāli, un par šaubīgiem (nedrošiem) atzītajiem debitoriem jāglabā dokumentācija, jo citādi nav pierādāmas veiktās darbības parāda atgūšanai.

Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums!

Sazināties

 

Raksts sagatavots Ifinases.lv

Ieva Aizsila, SIA “Grant Thornton Baltic Audit”, Revīzijas nodaļas vadītāja

25.janvāris, 2020