Nodokļu un juridiskās konsultācijas

Likumdošanas atbalsta mehānismi uzņēmumiem COVID-19 laikā (Papildinājums)

Darba tiesiskās attiecības Latvijā izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā

Latvijā ir noteikts ārkārtas stāvoklis, un ietekmē darba tiesiskās attiecības noreiktās nozarēs. Tādejādi, darba devējam un darbiniekam būtu jāvienojas par piemērotākajiem risinājumiem šajā situācijā. Ņemot vērā, ka Darba likumā nav veikti grozījumi, izvērtējot iespējas turpināt darba tiesiskās attiecības, darba devējam un darbiniekam ir iespējams vienoties par zemāk minēto:

  • Vienoties par izmaiņām darba līgumā, ja iespējams, samazinot darba laiku un nosakot nepilnu darba laiku/stundas apmaksas likmi;
  • Vienoties, ka darbinieks ārkārtas stāvokļa laikā izmanto visas neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma dienas (darba devējs nav tiesīgs pieprasīt darbiniekam doties atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, tomēr puses ir tiesīgas vienoties par šādu nosacījumu);
  • Vienoties par darba tiesisko attiecību izbeigšanu saskaņā ar Pušu vienošanos (ja tas nav iespējams, darba devējs var uzteikt darba līgumu (darbinieku skaita samazināšana)).

Gadījumā, ja augstāk minētie nosacījumi nav uzskatāmi par pamatojošiem un nav panākta vienošanās, darba devējam jāievēro Darba likumā noteiktais dīkstāves regulējums.

Darba likumā noteikti gadījumi, kad darba devējam ir jāizmaksā darbiniekam atlīdzība, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Kamēr likumā nav precīzs uzskaitījums, kas ir attaisnojoši iemesli, daži pasākumi saistībā ar COVID-19 izplatīšanās ierobežojumiem par tādiem var tikt uzskatīti, un darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību, kaut darbinieks neveic darba pienākumus.

  Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai nepieņem darbinieka darbu.  Darba likumā paredzēts, ka atlīdzība ir izmaksājama arī tad, ja notiek dīkstāve. Lai gan likums nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi par dīkstāvi ir uzskatāmas visas situācijas, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku vai arī nepieņem darbinieka darbu. Taču, ja dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ, darba devējam atlīdzība nav jāizmaksā.

  • Dīkstāves gadījumā darba devējs ir tiesīgs norīkot darbinieku arī darba līgumā neparedzētu darbu veikšanai, taču ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā.
  • Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu. 

Darba devēju un darba ņēmēju attiecības Latvijā COVID-19 laikā

Atbilstoši likumā Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību noteiktajam, ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75% no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu (dīkstāves apmaksa). Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Neskatoties uz to, ka Ministru kabinets 2020.gada 24.martā ir apstiprinājis nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir pasliktinājusies finanšu situāciju, ar 2020.gada 26.marta noteikumiem tiek paplašināts nozaru saraksts, tādejādi, plānots, ka dīkstāves pabalstam varēs pieteikties krīzes skartie uzņēmumi:

  • kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30%;
  • kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20%, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
    • uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 EUR;
    • uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 EUR;
    • ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 EUR.

Saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru Kabineta noteikumiem:

  • Dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts darbiniekam par laika periodu no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju, pamatojoties uz darba devēja iesniegumu;
  • darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2020. gada 25. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu (ar pamatojumu) par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam.
  • Krīzes skartās nozares uzņēmuma saimnieciskās pamatdarbības veidam (atbilstoši NACE 2. redakcijas klasifikācijai) uz 2020. gada 1. martu jāatbilst Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajam (paziņotajam) pamatdarbības veidam.
  • Ar darbinieku darba tiesiskās attiecības uzsāktas pirms 2020.gada 01.marta.

Dīkstāves pabalstu neizmaksā:

  • Krīzes skartās nozares darba devēja valdes un padomes locekļiem;
  • Par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts;
  • Darbiniekiem, kuri vienlaikus ir nodarbināti valsts vai pašvaldības institūcijā vai kapitālsabiedrībā, saņem vecuma, izdienas vai invaliditātes pensiju vai veic saimniecisko darbību;
  • Valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās un to kontrolētos komersantos nodarbinātajiem darbiniekiem;
  • Krīzes skarto nozaru darba devējam, kura personāls iznomāts citam nodokļu maksātajam.

Krīzes skarto nozaru saraksts var tikt papildināts, paplašinot to uzņēmumu skaitu, kuri tiesīgi pieteikties valsts atbalsta pasākumam – dīkstāves pabalstam.

Dīkstāves pabalsta izmaksas kritēriji krīzes skarto nozaru darba devējiem:

  • Jābūt iesniegtām visām nodokļu deklarācijām un gada pārskatiem par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas (2020.gada 14.marta);
  • 2020. gada 7. martā nodokļu parāds nav vairāk nekā 150 euro vai piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, vai noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu;
  • Nav izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā nav bijis izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra vai tam nav vai nav bijusi apturēta saimnieciskā darbība;
  • Nav aktuāls maksātnespējas process;
  • Iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļiem vidēji mēnesī jābūt aprēķinātiem vismaz 200 euro apmērā;
  • Darba devējs vai valdes loceklis nav sodīts par darba devēja nodokļu nomaksas saistībām, pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā, muitas jomā (izņemot, ja piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 euro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 euro.
  • Iepriekšējo triju gadu laikā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī nodokļu revīzijas (audita) vai datu atbilstības rezultātā nav noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai nav samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, tai skaitā nokavējuma naudas un soda naudas, kuru kopējā summa pārsniedz trīs procentus no darba devēja attiecīgā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no darba devēju veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas), bet izvērtēšanas brīdī – trīs procentus no darba devēja iepriekšējā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no darba devēju veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas).

Nodokļu aspekti

Latvijas valdība noteikusi pasākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai, kā arī šo pasākumu finansēšanas kārtību. No 22. marta ir stājies spēkā likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību.” Covid-19 seku likvidācijai veikta virkne grozījumu vairākos likumos. Zemāk par tiem, kas skar nodokļu aspektu.

  Iespēja pieteikties uz nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 izplatības dēļ. Lai izmantotu šo atbalstu, nodokļu maksātājam divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās jāiesniedz VID pamatots iesniegums. VID ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas.

Neatkarīgi no nozares tiek ieviesti šādi atbalsta pasākumi nodokļos:

PVN pārmaksas atmaksa

  • VID apstiprināto PVN pārmaksu, kura uzrādīta deklarācijā, kas iesniegta pēc šā gada 31. marta, atmaksās 30 dienu laikā pēc tās iesniegšanas termiņa (vai iesniegšanas dienas, ja tā iesniegta pēc termiņa vai iesniegti tās precizējumi).
  • Līdz šā gada 14. aprīlim nodokļu maksātājiem atmaksās PVN pārmaksas, kas apstiprinātas līdz šā gada 31. martam, bet pārceltas uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām (arī tās, kas radušās personai, kura izslēgta no PVN maksātāju reģistra).
  • Pārmaksātās PVN summas, kuras uzrādītas deklarācijās, kas iesniegtas līdz šā gada 31. martam, un kuras līdz tam nav apstiprinātas, VID pārbaudīs, apstiprinās un atmaksās 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas VID.
  • Ja līdz šā gada 31. martam pārmaksātās PVN summas apstiprināšanas termiņš tika pagarināts, tad VID atmaksās apstiprināto pārmaksāto PVN summu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pārmaksātās PVN summas pamatotības apstiprināšanas.

Tāpat kā šobrīd, pirms apstiprinātās pārmaksātās PVN summas atmaksas ir sedzami VID administrētie nodokļi, nodevas, citi valsts noteiktie maksājumi un ar tiem saistīti maksājumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā. Tāpat netiek mainīta esošā kārtība, saskaņā ar kuru VID ir tiesīgs nodokļu revīzijas (audita) rezultātā precizēt pārmaksāto PVN summu.

Akcīzes nodoklis 

  • Pastāvot pastiprinātai nepieciešamībai pēc dezinfekcijas līdzekļiem un denaturēta spirta trūkumam, paredzēts atļaut dezinfekcijas līdzekļu ražošanai izmantot nedenaturētu spirtu, atbrīvojot to no akcīzes nodokļa.
  • Dezinfekcijas līdzekļa ražotājam nepieciešams saņem VID atļauju alkoholisko dzērienu iegādei
  • Lai palielinātu dezinfekcijas līdzekļu ražošanas apjomu, būtiski nepalielinot akcīzes nodokļa nodrošinājumu, spirta ražotājiem, kam ir speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, VID var piešķirt vispārējā akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90% apmērā.
  • Spirta ražotājiem vienu darbdienu iepriekš būs jāpaziņo VID par spirta ražošanas procesa uzsākšanu. Ja dezinfekcijas līdzekļa ražotājs – īslaicīgi reģistrētais saņēmējs, pamatojoties uz VID izsniegtu atļauju alkoholisko dzērienu iegādei, pats ievedīs vai saņems spirtu no citas dalībvalsts, tas varēs iesniegt akcīzes nodokļa nodrošinājumu, piemērojot samazinājumu 100% apmērā. 
  • Lai mazinātu personu savstarpēju saskarsmi Covid-19 vīrusa izplatības laikā, būs atļauts realizēt akcīzes preces, izmantojot distances līgumu, nosakot, ka aizliegts realizēt tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus, tāpat aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus personām, kas jaunākas par 18 gadiem un laikā no 22:00 līdz 8:00. 

Nekustamā īpašuma nodoklis 

  • Likums paredz pašvaldībām tiesības šogad noteikt no likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” atšķirīgus NĪN samaksas termiņus, tos pārceļot uz vēlāku laiku šā gada ietvaros. Šīs tiesības pašvaldība var īstenot, gan pieņemot lēmumu par visiem NĪN maksātājiem, gan nosakot noteiktas NĪN maksātāju kategorijas. Šis lēmums publiski jādara zināms NĪN maksātājiem. 

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 

  • IIN maksātāji, kas maksā nodokli avansā no saimnieciskās darbības ienākuma, varēs izvērtēt savas spējas veikt avansa maksājumu. Šī norma attiecināma uz avansa maksājumiem ar šā gada 1. janvāri. 

Ministru kabinets ir noteicis skartās nozares, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija (turpmāk — krīzes skartās nozares), un kārtību, kādā ir piemērojami noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.

Kā primārās tiek noteiktas šādas nozares (saskaņā ar NACE kodiem) (MK noteikumi spēkā no 26.03.2020):

H 49.10  Pasažieru dzelzceļa transports

H 49.39  Citur neklasificēts pasažieru sauszemes transports

H 51.10 Pasažieru aviopārvadājumi 

I 55.10 Izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās 

I 55.20 Izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās 
I 55.30 Kempingu, atpūtas transportlīdzekļu laukumu un apdzīvojamo autopiekabju laukumu darbība 
I 55.90 Pārējo apmešanās vietu darbība 
I 56.10 Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi 
I 56.29 Cita veida ēdināšanas pakalpojumi 
I 56.30 Bāru darbība 
J 59.11 Kinofilmu producēšana 
J 59.12 Darbības pēc kinofilmu producēšanas 
J 59.13 Kinofilmu izplatīšana 
J 59.14 Kinofilmu demonstrēšana 
J 59.20 Skaņu ierakstu producēšana 
N 74.90 Citur neklasificētie profesionālie zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

N 77.11 Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings 

N 77.21 Atpūtas un sporta priekšmetu iznomāšana un ekspluatācijas līzings 

N 77.39 Citur neklasificētu pārējo mašīnu, iekārtu un materiālo līdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings

N 79.11 Ceļojumu biroju pakalpojumi

 

N 79.12 Tūrisma operatoru pakalpojumi

N 79.90 Citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības

N 82.30 Sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumi

P 85.10 Pirmsskolas izglītība

P 85.51 Sporta un ārpusskolas izglītība

P 85.52 Kultūras izglītība

P 85.60 Izglītības atbalsta pakalpojumi

Q 88.91 Bērnu dienas aprūpes centru darbība

R 90.01 Mākslinieku darbība

R 90.02 Mākslas palīgdarbības

R 90.03 Mākslinieciskā jaunrade

R 90.04 Kultūras iestāžu darbība

R 91.02 Muzeju darbība

R 91.03 Vēsturisku objektu apmeklējumu vieta

R 93.11 Sporta objektu darbība

R 93.12 Sporta klubu darbība

R 93.13 Fitnesa centru darbība

R 93.19 Citas sporta nodarbības

R 93.12 Atrakciju un atpūtas parku darbība

R 93.29 Cita izklaides un atpūtas darbība

Revīzijas aspekti

LZRA norāda, ka vairākumam uzņēmumu ar COVID-19 krīzi saistītas sekas būs nekoriģējošie pēcbilances notikumi. Attiecīgi, finanšu pārskatā ir jāatklāj apstākļi un jāizvērtē to ietekme uz darbības turpināšanos, tomēr nav uzreiz jāveic papildus aktīvu vērtības samazināšanas testi, ja vien norādes uz aktīvu vērtības samazinājumu nepastāvēja jau uz 2019. gada 31. decembri.

  • Finanšu ministrijas ārkārtas diskusijā ir pieņēmusi lēmumu 2019. gada finanšu pārskata ziņošanas un publicēšanas perioda pagarināšanu līdz 3 mēnešiem visu veidu komercsabiedrībām, reliģiskām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem.
  • Savukārt kapitālsabiedrībām, kurām saskaņā ar GPKGPL 97.panta 1.daļu iesniegšanas termiņš ir 7 mēneši (līdz 31.jūlijam), 2019. gada pārskata iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 2020. gada 31. oktobrim.

Piemērs: Ja Gada pārskatu likuma subjektam 2019. pārskata gads sakrita ar kalendāro gadu un sagatavotais gada pārskats VID būtu jāiesniedz līdz 2020.gada 30.aprīlim, tad saskaņā ar šajā likumā noteikto, 2019. gada pārskata iesniegšanas termiņš šī likuma subjektam ir pagarināts līdz 2020. gada 31. jūlijam.

Informācija sabiedriskas nozīmes organizācijām

Finanšu ministrija ir sniegusi informāciju LZRA zvērinātiem revidentiem, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (European Securities and Markets Authority – ESMA) 2020.gada 11.martā ir publicējusi ieteikumu finanšu tirgus dalībniekiem COVID-19 ietekmes izvērtēšanai. Attiecīgajā publikācijā galvenais uzsvars likts uz to, ka revidentiem jānodrošina pārredzamība par COVID-19 faktisko un iespējamo ietekmi viņu uzņēmējdarbībā, kas jāatspoguļo savā 2019.gada finanšu pārskatā. Ņemot vērā, ka minētais var tikt iekļauts arī zvērinātu revidentu sagatavotajos atzinumos, Finanšu ministrija lūdz Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju par attiecīgo publikāciju informēt zvērinātos revidentus un tiem savus klientus.

 

Publicētā informācija ir atrodama šeit: https://www.esma.europa.eu/press-news/esma-news/esma-recommends-action-financial-market-participants-covid-19-impact

Uzņēmējdarbības atbalsts

Latvijas valsts un ES institūcijas ir sagatavojušas daudzpusīgus uzņēmējdarbības atbalsta mehānismus ar mērķi stiprināt uzņēmumus un normalizēt to darbību krīzes laikā. Visbūtiskākie atbalsta pasākumi (papildus minētajiem nodokļu atvieglojumiem un darba attiecību regulējumam) ir šādi:

  • Lai stiprinātu finanšu sektora kreditēšanas spējas COVID-19 krīzes laikā un uzreiz pēc tā, Vienotais Uzraudzības mehānisms (Eirozonas banku uzraudzības sistēma) 12.martā ir nolēmis atvieglot bankām izvirzītas likviditātes un kapitāla rezervju veidošanas un uzturēšanas prasības. Tam vajadzētu intensificēt banku kreditēšanu un atvieglot uzņēmumiem īstermiņa finanšu grūtību atrisināšanu ar savu banku.
  • Atbalsts uzņēmumiem, kas ir cietuši no COVID-19 krīzes, neatkarīgi no to pārstāvētās nozares, izmantojot ALTUM piedāvātās finanšu atbalsta programmas: kredīta garantijas un aizdevumus.
  • Vispārējie kredīta garantiju nosacījumi (MK noteikumi Nr.150 «Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība»):
    • atbalstāms uzņēmums – mikro, mazie un vidējie komersanti, lielie uzņēmumi;
    • ar finanšu datiem ir pierādīta atbalsta saņēmēja finansiālā stāvokļa pasliktināšanās Covid-19 ietekmē;
    • garantijas apmērs līdz 50% no neatmaksātās finansējuma pamatsummas;
    • garantijas maksimālā summa līdz EUR 5 milj. vienam uzņēmumam, ievērojot noteikumos minēto aprēķina algoritmu;
    • maksimālais termiņš līdz 2 gadiem;
    • garantija tiek izsniegta par esošām saistībām (investīciju aizdevumi, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, finanšu līzings), kredītiestādei atliekot pamatsummas maksājumus līdz 2 gadiem vai pagarinot līguma termiņu;
    • garantija var tikt izsniegta arī par jauniem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde pagarina līguma termiņu;
    • ALTUM sniedz garantijas līdz 30.09.2020.;
    • noteikumi nosaka neatbalstāmās nozares, kā arī uzņēmumu pazīmes, kuri nevar pretendēt uz valsts atbalstu garantiju veidā;
    • ALTUM pieejamais valsts budžeta finansējums programmas īstenošanai – EUR 50 milj.
  • Vispārējie aizdevumu nosacījumi (MK noteikumi Nr.149 «Noteikumi par apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība»):
    • atbalstāms uzņēmums – mikro, mazie un vidējie komersanti, lielie uzņēmumi;
    • ar finanšu datiem ir pierādīta atbalsta saņēmēja finansiālā stāvokļa pasliktināšanās Covid-19 ietekmē;
    • maksimālā summa līdz EUR 1 milj. vienam uzņēmumam, ievērojot noteikumos minēto aprēķina algoritmu;
    • termiņš līdz 3 gadiem; iespējama restrukturizācija un pagarināšana līdz 5 gadiem;
    • pamatsummas labvēlības periods līdz 12 mēnešiem;
    • Iespējama samazināta/subsidēta procentu likme;
    • noteikumi nosaka neatbalstāmās nozares, kā arī uzņēmumu pazīmes, kuri nevar pretendēt uz valsts atbalstu aizdevumu veidā;
    • ALTUM piešķir aizdevumus saskaņā ar šiem noteikumiem līdz noteikumos norādītajam laikam;
    • ALTUM pieejamais valsts budžeta finansējums programmas īstenošanai – EUR 50 milj.; kā arī finansējuma nodrošināšanai ALTUM piesaista valsts aizdevumu līdz EUR 150 milj. vai aizdevumu no starptautiskajām finanšu institūcijām.
  • Darbnespējas lapu, kas noteikta sakarā ar COVID-19 izplatību, no 2. darbnespējas dienas apmaksās valsts (šī kārtība būs spēkā līdz 2020. gada 30. jūnijam).
  • Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas.
  • Valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, un atvasinātās publiskās personas uz ārkārtas situācijas laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no īpašuma nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu, kā arī nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem — elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.

Līdz 01.09.2020. kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

 

 

Šis ziņojums ir paredzēts informatīviem nolūkiem un nav uzskatāms kā ieteikums no Grant Thornton Baltic SIA un Grant Thornton Baltic Audit SIA.

 

Citi raksti, kas jums varētu interesēt!