Nodokļu un likumu jaunumi

Grozījumi likumā- Par zemes privatizāciju lauku apvidos

3.jūlijā galīgajā lasījumā Saeimā tika pieņemti grozījumi, kas nosaka jaunus ierobežojumus zemes iegūšanai lauku apvidos. Būtiski pieminēt, ka visi grozījumi nestājas spēkā vienā laikā. Daļa no tiem jau ir stājusies spēkā, daļa stāsies 1.novembrī un daļa 2015.gada 1.jūlijā. Kā arī svarīgi ir tas, ka jaunie likuma grozījumi attiecas tikai uz lauksaimniecības zemi – mežu zeme tajā netiek ieskaitīta.

Ar 1.novembri spēkā stāsies grozījumi, kuros būs noteikts kādām prasībām fiziskām un juridiskām personām būs jāatbilst, lai varētu savā īpašumā iegūt lauksaimniecības zemi.

Lai fiziska persona turpmāk savā īpašumā varētu iegūt lauksaimniecības zemi, būs jāatbilst šādiem nosacījumiem:

  • Persona Latvijā ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs;
  • Vismaz gadu pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmusi vienotos platību maksājumus, vai saņem tiešos maksājumus vai arī ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido 1/3 no to kopējās saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai arī ir ieguvušas lauksaimniecisko izglītību, vai tai pielīdzināmu izglītību arodizglītības programmā;
  • Iesnieguma iesniegšanas dienā tām nav nodokļu parādu Latvijā, vai valstī, kur atrodas to pastāvīgā dzīvesvieta.

Juridiskā persona varēs iegūt īpašumā zemi, ja atbildīs šādiem kritērijiem:

  •     Vismaz gadu pēdējo trīs gadu laikā būs saņēmusi vienotos platību maksājumus, vai saņem tiešos maksājumus, vai to ieņēmumi pēdējos trīs gados pēc kārtas veido vismaz 1/3 no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
  •     Rakstveidā apliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā uzsāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās to arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai esošajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platību maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, vai uzsāks trīs gadu laikā un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai esošajā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platību vai tiešajiem maksājumiem;
  •     Vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgajiem darbiniekiem ir atbilstoša profesionālā izglītība attiecīgajā juridiskās personas darbības jomā, kas iegūta ne mazāk kā arodizglītības programmā, vai vismaz viena īpašnieka lauksaimniecības ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz 1/3 no tā kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
  •     Iesniegšanas dienā tam nav nodokļu parādu Latvijā, vai valstī, kurā tās reģistrētas.

Lai iegādātos lauksaimniecības zemi, gan fiziskām, gan juridiskām personām būs jāaizpilda iesniegums, kurā būs jānorāda mērķis, kādam zeme tiks izmantota.

1.Zeme, kuru varēs iegūt īpašumā, būs līdz 2000 hektāriem. Tomēr administratīvā pašvaldība varēs noteikt arī citu maksimālo zemes iegūšanas apjomu, kas nevarēs pārsniegt 2000 hektāru. (noteikt mazākas zemes platības). Tomēr būs izņēmumi, uz kuriem neattieksies 2000 hektāru ierobežojums, tie būs:

LR kā sākotnēja publisko tiesību juridiska persona un atvasināta publiska persona;

Latvijas zemes fonda pārvaldītājs;

Valsts kapitālsabiedrības, kas iegūst īpašumā zemi, ar likumu deleģēto funkciju īstenošanai.

2. Lauksaimniecības zemes platībā turpmāk netiks ieskaitīta tā zeme, kuru persona nomā vai par kuru saņem vienotos platības maksājumus.

Ģimenes savām piemājas saimniecībām varēs iegādāties ne vairāk kā 10 hektārus zemes un juridiskās personas, ne vairāk kā 5 hektārus zemes.

Likums tiek papildināts ar pantiem, kuros papildus noteikts:

Iepriekš minētais netiks piemērots uz zemi, kura būs iegūta:

  •     maksātnespējas procesā iegūstamu nekustamo īpašumu; [tie paši 10 hektāri, ja vien maksātnespējas administrators nav noteicis citu lielumu zemei].
  •     mantošanas ceļā iegūstamu lauksaimniecības zemi;
  •     valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai nepieciešamo lauksaimniecības zemi;
  •     darījumiem starp laulātajiem, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem; [šajā gadījumā katrs var iegūt līdz desmit hektāriem zemes].
  •     zemi, kas atsavināta konsolidācijas procesā:Lauksaimniecības zemes noma – nomas līgums slēdzams rakstveidā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem. (Par nomas līgumu jāinformē pašvaldība.)

Likums tiks papildināts ar jaunu – VII nodaļu „Latvijas zemes fonds”, kurā tiks noteikts, ka tiek izveidots Latvijas zemes fonds. Zemes fondu veidos nacionālā līmenī uzkrātā

lauksaimniecības zeme. Noteikts būs arī zemes fonda pārvaldītājs, kas ir Ministru kabineta noteikta kapitālsabiedrība. (Stāsies spēkā 2015.gada 1.jūlijā.)

Šim ziņojumam ir tikai informatīvs raksturs par pieņemto un plānoto tiesību normatīvo aktu, tas nevar tikt uzskatīts par Grant Thornton Rimess viedokli vai padomu.