Raksts

Latvijas straujāk augošie uzņēmumi!

Aleksandrs Vellers Aleksandrs Vellers

Laikā, kad avīžu sleju un ziņu portālu augšgalu ir ieņēmuši un jau ilglaicīgi stabili saglabā savā pārziņā ziņas par tautsaimniecības konkurētspējas problēmām, nepieciešamām nozaru reformām un pārējām konsolidācijām un optimizācijām, visātrāk augošo Latvijas uzņēmumu saraksts ir savā ziņā lodziņš uz pozitīvu ekonomisko ziņu pasauli. Tajā Grant Thornton Baltic sadarbībā ar Lursoft apkopoja datus par Latvijas uzņēmumiem, kuri VAR – izstrādāt tādu produktu (vai nu preci, vai pakalpojumu), kurš ir pieprasīts tirgū, un operatīvi izvērst tā ražošanu vai arī piesaistīt pietiekoši daudz jaunu klientu, lai strauji palielinātu sava produkta realizāciju.

Tomēr tālejošu secinājumu izstrādei būtu svarīgi uzmanīgi izpētīt visātrāk augošo uzņēmumu sastāvu, to pārstāvētās nozares un to ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības strukturālo reformu īstenošanā un ilgtermiņa attīstībā.

Pamatojoties uz iegūtajiem datiem var secināt, ka gan visātrāk augošo uzņēmumu pirmajā desmitniekā, gan pirmajā divdesmitniekā, gan arī piecdesmitniekā, galveno lomu spēlē būvniecības nozare, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozare. Paplašinoties uzņēmumu izlasei, minēto nozaru īpatsvars samazinās, tomēr saglabājas to prevalence un praktiski vienāds procentuālais apjoms – no 40% katrai nozarei TOP10 izlasē līdz 25% katrai TOP50 sarakstā.

Interesanti, ka arī kopējo visātrāk augošo uzņēmumu TOPs, kas iekļauj 250 uzņēmumus, vairāk nekā par pusi (57%) veido minēto nozaru uzņēmumi, kā arī apstrādes rūpniecības kompānijas (20% - būvniecība, 20% - tirdzniecība un 17% - apstrādes rūpniecība).

Ieskatīsimies TOPa vadošajās nozarēs un to pārstāvošajos uzņēmumos sīkāk. Būvniecības nozari pārstāvošo uzņēmumu vidējais apgrozījums ir EUR 2,82 milj., un tas ir ievērojami palielinājies pēdējo 2 gadu laikā (attiecīgi 2014. g. – EUR 1,23 milj. un 2013. g. – EUR 0,68 milj.). Šie uzņēmumi noteikti nav būvniecības nozares lielākie spēlētāji pēc apgrozījuma, un šis secinājums patiesībā ir attiecināms uz visu nozaru uzņēmumiem, kas ir iekļauti TOPā. Šāda situācija ir saprotama, jo intensīvāku pieaugumu vieglāk ir panākt mazākam uzņēmumam, nekā nozīmīgam tirgus spēlētājam, jo katra nākamā eiro iegūšana prasa arvien lielāku resursu ieguldījumu. Vidēji TOPā iekļautie būvniecības uzņēmumi 2015. gadā ir strādājuši ar 14% neto rentabilitāti, tomēr daudziem pārstāvjiem rentabilitāte sasniedza 20, 30 un pat 64%! Šādas neto rentabilitātes nodrošināšanā, visticamāk, svarīgu lomu ir spēlējuši kādi citi, ar pamatdarbību nesaistīti ieņēmumi. 

Būvniecības nozare maza mēroga tirgū (kāds pastāv Latvijā) ir raksturojama ar salīdzinoši nelielu vienlaicīgi veicamo darbu apjomu (jeb pasūtījumu skaitu) un ļoti lielu tirgus dalībnieku skaitu. Rezultātā, tirgū pēc skaita dominē mazi būvuzņēmumi, kas gadā izpilda tikai dažus pasūtījumus, no tiem darbi vidējos vai lielos objektos var nebūt vispār. Kaut viena nozīmīga būvobjekta “saņemšana” palielina šāda būvuzņēmuma ieņēmumus pat vairākas reizes, bet tikai uz vienu vai diviem gadiem – kamēr turpinās darbs objektā. Tieši šis apstāklis izskaidro vislielāko vidējo pieaugumu (305%), ko demonstrē TOPā iekļautie būvuzņēmumi, un vienlaicīgi neļauj piešķirt tiem pārāk lielu nozīmīgumu, jo nozare kopumā uzrāda pieaugumu par 7,7% un 11,4% attiecīgi 2013. un 2014. gadā, un samazinājumu par 1,2% 2015. gadā (tātad, arī nozare kopumā ir jūtīga pret lielu objektu būvniecības projektiem). Būvniecības nozares apjomi Latvijā jau tradicionāli ir saistīti ar ārējo faktoru ietekmi: ES fondu pieejamība, TUA politika un tās izmaiņas, kā arī situācijas izmaiņas eksporta tirgos. Šo faktoru izmaiņas, kas bieži vien vidējā termiņā ir diametrāli pretējas un faktiski neparedzamas, arī noteiks būvniecības nozares stāvokli un devumu tautsaimniecības attīstībai nākotnē.

Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozare ir tikpat plaši pārstāvēta TOPā, kā būvniecība. Vidējais reģistrētais apgrozījuma pieaugums tajā ir otrais lielākais – 267%. Šajā nozarē nav identificējamas kādas atsevišķas straujāk augošas apakšnozares, jo TOPā iekļautie tirdzniecības nozares uzņēmumi pārstāv ļoti plašu apakšnozaru klāstu, turklāt tikai dažas apakšnozares ir pārstāvētas ar diviem vai vairāk uzņēmumiem. Jāatzīmē, ka tirdzniecības nozare faktiski neveic reāla produkta (jeb augstās pievienotās vērtības) ražošanu, tādēļ šīs nozares ieguldījumu valsts tautsaimniecības attīstībā un konkurētspējas celšanā nevajadzētu pārspīlēt, drīzāk nozares izaugsme tradicionāli ir atkarīga no ekonomikas vispārējās izaugsmes. Turklāt nozarei kopumā 2013.-2015. gadā izaugsme praktiski nav novērota (attiecīgi 3,3%, 3,0% un 2,3%). Vidējais TOPā pārstāvēto tirdzniecības nozares uzņēmumu apgrozījums 2015. gadā bija 3,2 milj. eiro, vidējā rentabilitāte 9,9%, kas ir uzskatāma par adekvātu un nozarei atbilstošu rādītāju. TOPā iekļauto tirdzniecības uzņēmumu veiksmes stāsti varētu būt ļoti dažādi, tomēr tie diemžēl neatspoguļo kopējo valsts tautsaimniecības izaugsmi vai iedzīvotāju labklājības celšanos.

Visinteresantākā varētu būt trešās, būtiskākās TOPā iekļauto uzņēmumu nozares analīze – apstrādes rūpniecība (43 no TOPā iekļautajiem uzņēmumiem jeb 17% pārstāv šo nozari, ar vidējo apgrozījumu 2015. gadā 2,3 milj. eiro un vidējo rentabilitāti 12,6%). Vidējais apgrozījuma pieaugums šīs grupas uzņēmumiem aprēķināts 197%, kas ierindo to TOPā pārstāvēto nozaru saraksta vidusdaļā. Analizējot šajā grupā pārstāvētās apakšnozares, ir izdalāmas dažas no tām, kuras pārstāv vairāki TOPā iekļautie uzņēmumi, piemēram, kokapstrāde (zāģēšana, ēvelēšana, impregnēšana; koka taras ražošana, dažādu veidu mēbeļu ražošana – kopā 14 uzņēmumi); dažādu iekārtu, mašīnu un mehānismu ražošana (11 uzņēmumi); metāla konstrukciju ražošana (6 uzņēmumi). Lai gan šie uzņēmumi, visticamāk, nav izcilu inovāciju ieviesēji un nav uzskatāmi par „Latvijas Skype”, tomēr pozitīvi ir vērtējama to salīdzinoši augstās pievienotās vērtības ražošana. Tieši apstrādes rūpniecības uzņēmumi, atšķirībā no tirdzniecības uzņēmumiem, nodrošina arī atbalsta nozaru attīstību (piemēram, mezglu, agregātu, materiālu u.tml. ražošana, atbalsta pakalpojumu sniegšana, u.c.), tādējādi nozīmīgi palielinot pozitīvu efektu attiecībā uz tautsaimniecības attīstību. Nozīmīgs apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars TOPā ir laba zīme TOPa vērtēšanā, jo norāda uz augstās pievienotās vērtības nozaru dzīvotspēju, kas savukārt ļauj pozitīvi skatīties uz ekonomikas turpmākajām perspektīvām.

Nevar nepieminēt nozares, kuras katra veido 5-10% no 250 TOPu veidojošajiem uzņēmumiem: profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (8%, vidējais apgrozījuma pieaugums 222%; pamatā iekļautas reklāmas aģentūras, arhitektūras pakalpojumi, inženierdarbības un ar tām saistītie pakalpojumi, konsultēšanas komercdarbībā, vadībzinībās, u.c.), lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (8%, vidējais apgrozījuma pieaugums 226%; pamatā iekļauti mežistrādes uzņēmumi, kā arī graudaugu, pakšaugu un eļļas sēklu augu audzētāji), informācijas un komunikācijas pakalpojumi (7%, vidējais apgrozījuma pieaugums 194%; pamatā pārstāvēta datorprogrammēšanas apakšnozare), transports un uzglabāšana (6%, vidējais apgrozījuma pieaugums 227%; lielākoties pārstāvēti kravu autopārvadātāji). Šo nozaru uzņēmumi (kopā 72) darbojas kā reālās ražošanas sektorā (piemēram, graudaugu audzētāji), tā arī augstās pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanā (datorprogrammēšana, dažādi minētie profesionālie pakalpojumi u.c.), turklāt atšķirībā no apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuru darbība bieži vien ir apgrūtināta, jo iekšējā tirgū nepastāv darbībai nepieciešamo izejvielu vai detaļu piedāvājums, turklāt nav arī pietiekams produkcijas noiets, profesionālo pakalpojumu sniedzēju darbība ir balstīta galvenokārt uz vietējo cilvēkresursu izmantošanu, un ir labāk saskaņota ar tautsaimniecības struktūru. Arī TOPā pārstāvēti lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumi darbības pamatā izmanto valsts iekšējos resursus. Vēl viena šajā grupā pārstāvēto uzņēmumu raksturīga un ļoti augsti vērtējama iezīme ir to laba eksportspēja.

Straujš progress e-naudas jomā un kreditēšanas risinājumu dažādošanā un pielāgošanā dažādu patērētāju vajadzībām un iespējām ļāva iekļūt TOPā 4 finanšu pakalpojumu uzņēmumiem, t.sk. mobilās norēķinu sistēmas radītājs un uzturētājs Mobilly, finanšu e-komercijas risinājumu izstrādātājs un attīstītājs Transact Pro, savstarpējo aizdevumu platformas “Twino” īpašnieks Finabay, nebanku aizdevējs VITA CREDIT. Turpat atzīmējama administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozare, kuru TOPā pārstāv 8 uzņēmumi, 7 no tiem darbība ir saistīta ar dažādu pamatlīdzekļu (automašīnu, būvniecības tehnikas) nomu, un personāla nomu kas ļauj secināt, ka arī šādu pakalpojumu sniegšana šobrīd Latvijā vēl nav pietiekami attīstīta un paver straujas izaugsmes iespējas tiem uzņēmējiem, kuri ir laicīgi pamanījuši neapmierināto pieprasījumu pēc šādiem pakalpojumiem.

Salīdzinot Latvijas 50 straujāk augošo uzņēmumu sarakstu ar situāciju Lietuvā un Igaunijā, galvenais secinājums ir būvniecības nozares ievērojami mazāka ietekme uz kaimiņvalstu TOPiem – attiecīgi tikai 14% un 12% no TOPā pārstāvētajiem uzņēmumiem (Latvijā – 28%). Savukārt lielākā līdzība ir vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozares vadošā pozīcija visu Baltijas valstu TOPos – 24% Latvijā, 22% Lietuvā un 28% Igaunijā. Igaunijas visātrāk augošo uzņēmumu TOP50 ir raksturīgs ar vairāku nozaru uzņēmumu salīdzinoši vienmērīgu pārstāvēšanu (izņemot būtisku tirdzniecības nozares īpatsvaru), savukārt Lietuvas TOPā atzīmējama augsta apstrādes rūpniecības (20%) un transporta un uzglabāšanas nozares (20%) uzņēmumu pārstāvniecība.

Secināms, ka visātrāk augošo uzņēmumu TOP 2015 ietver kā uzņēmumus, kuru izaugsme, iespējams, izrādīsies tikai īstermiņa, tā arī inovatīvu pakalpojumu sniedzējus, kuru biznesa strauja izaugsme ir balstīta uz veiksmīgu un precīzu reaģēšanu ņemot vērā aktuālo tirgus pieprasījumu. Laba ziņa analītiķiem ir arī plaša augstu pievienoto vērtību ražojošo uzņēmumu pārstāvība TOPā.