NILLTPFNL : Patiesā labuma guvēju reģistrācija un atklāšanas pienākuma neievērošanu

Normatīvais regulējums

Saskaņā ar 2017.gada 9.novembrī izdarītajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFNL), sākot no 2017.gada 1. decembra visām LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām, ievērojot NILLTPFNL noteiktos izņēmumus, ir jāiesniedz informācija par patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Tāpat, sākot ar minēto datumu, dibinot vai izveidojot jaunas juridiskās personas, informācija par PLG būs jāsniedz uzreiz, iesniedzot šo juridisko personu reģistrācijas pieteikumus. Minēto NILLTPFNL grozījumu mērķis ir aktualizēt precīzas un uzticamas informācijas pieejamību par juridiskās personas PLG, kā arī vienlaikus novērst un ierobežot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un terorisma un proliferācijas (papildināts ar likuma grozījumiem no 2019.gada 29.jūnija) finansēšanu, kā to paredz Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” rekomendācijas.

Kā izriet no NILLTPFNL 1.panta, juridiskās personas PLG ir fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām, vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Minētie nosacījumi likumā ir definēti pietiekami skaidri, tajā pat laikā katras juridiskās personas situācija ir individuāla un PLG ir noskaidrojams atbilstoši reālajai situācijai. Citiem vārdiem, ir būtiski ņemt vērā, ka ar vienkāršu kapitāla daļu aprēķināšanu var nebūt pietiekami, un ir jāveic rūpīgāka īstenotās ietekmes izvērtēšana. Līdz ar to, par patiesā labuma guvēju var tikt atzīta arī tāda fiziskā persona, kurai pieder mazāk par likumā minētajiem 25% no juridiskās personas kapitāla daļām, bet kura to kontrolē kādā citā netiešā veidā.

Ar veiktajiem grozījumiem NILLTPFNL tika paplašināts to personu loks, uz kuriem attiecināmas likuma normas. Par NILLTPFNL subjektiem noteikti ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņēmusies sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā. Tāpat saskaņā ar NILLTPFNL 3.pantu, par likuma subjektiem atzīstami arī zvērināti notāri, zvērināti advokāti, maksātnespējas administratori, aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu un citas personas, kas veic saimniecisko un profesionālo darbību. Tajā pat laikā, lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītās darbības, pienākums sniegt informāciju Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem ir arī citām,  NILLTPFNL neuzskaitītām personām, kurām vienlaikus tiek garantēti likumā paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi.   

Atklāšanas pienākums

Pienākums sniegt ziņas par juridiskās personas PLG ir uzliktas gan pašam PLG, gan arī juridiskajai personai, kuru tas kontrolē. Proti, no vienas puses, ja kāda fiziskā persona uzskata, ka tā ir kļuvusi par PLG kādai juridiskajai personai, tai ir pienākums nekavējoties par to ziņot attiecīgajai juridiskajai personai. No otras puses, arī pašai juridiskajai personai tās valdes personā, ir pienākums gādāt par PLG identificēšanu un pieteikšanu reģistrācijai LR Uzņēmumu reģistrā, ja šādas ziņas iepriekš nav tikušas sniegtas. Tā ir juridiskās personas valdes atbildība noskaidrot, kura persona ir uzskatāma par patieso labuma guvēju, vai arī atzīt un pierādīt, ka to noskaidrot nav iespējams. Piesakot PLG reģistrāciju LR Uzņēmumu reģistrā, pieteikumā ir norādāma visa PLG identificējošā informācija, kā arī atspoguļojams veids, kā tiek īstenota kontrole pār konkrēto juridisko personu, tajā skaitā - norādot ziņas par dalību citās saistītajās sabiedrībās, kā arī dalībniekiem vai akcionāriem, ar kuru starpniecību PLG kontroli īsteno.

Saskaņā ar NILLTPFNL 18.² pirmo daļu, juridiskā persona, kas reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas, iesniedz pieteikumu PLG reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai, norādot NILLTPFNL 18.¹ panta ceturtajā daļā noteikto informāciju. Savukārt īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, kā arī dokumentus, kas apstiprina patieso labuma guvēju identificējošās informācijas atbilstību un ticamību, iesniedz pēc LR Uzņēmumu reģistra pieprasījuma.    

Vienlaikus jānorāda, ka informācija LR Uzņēmumu reģistram par juridiskās personas PLG nav jāsniedz visos gadījumos. Tā piemēram, informāciju par PLG ar Latvijas personas kodu, Latvijas valstisko piederību un dzīvesvietu Latvijā LR Uzņēmumu reģistram var nesniegt, ja tā jau iepriekš ir tikusi iesniegta. Tāpat, informāciju LR Uzņēmumu reģistram var nesniegt, ja iesniegtā informācija par PLG personas apliecinoša dokumenta izdošanas valsti sakrīt ar PLG valstisko piederību un dzīvesvietas valsti. Savukārt, saskaņā ar NILLTPFNL 18.² sesto daļu, juridiskā persona var nesniegt LR Uzņēmumu reģistram informāciju par savu PLG, ja PLG ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa.

Bez tam, saskaņā ar grozījumiem NILLTPFNL, pienākums sniegt informāciju LR Uzņēmumu reģistram par PLG, ar 01.07.2020. tiks attiecināts arī uz ārvalsts subjektiem, ja ārvalsts subjekta filiāle vai pārstāvniecība ir reģistrēta vai tiek reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā, vai arī Valsts ieņēmumu dienestam, ja ārvalsts subjekta pārstāvniecība ir reģistrēta vai tiek reģistrēta kā nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā nodokļu maksātāju reģistrā.

Saskaņā ar LR Uzņēmuma reģistra publiski pausto informāciju, LR Uzņēmuma reģistrā visvairāk ir reģistrētas SIA ar vienu vai diviem dalībniekiem – fiziskajām personām. Šajos gadījumos, ja juridiskās personas dalībnieks ir arī faktiskais īpašnieks, tad identificēt PLG nav nekādu problēmu un atsevišķs pieteikums PLG reģistrācijai LR Uzņēmumu reģistrā nav jāiesniedz. Šādos gadījumos, saskaņā ar NILLTPFNL 18.² ceturto daļu, uzskatāms, ka minētās juridiskās personas savu PLG ir atklājušas. Informācija, ka konkrētais juridiskās personas dalībnieks ir arī PLG būs jānorāda, tikai piesakot izmaiņas dalībnieku vai valdes sastāvā. Bet, ja juridisko personu dalībnieki ir juridiskās personas, tad informācija par PLG gan ir iesniedzama. Šajā ziņā LR Uzņēmumu reģistrs ir arī norādījis, ka īpaši neaktīvas PLG atklāšanā ir juridiskās personas, kuru dalībnieku sastāvā ir tikai ārvalstu uzņēmumi. Tieši šīs juridiskās personas tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem. Gan Nacionālajā riska ziņojumā, gan arī Moneyval ziņojumā par uzņēmējdarbības vidi Latvijā uzsvērts, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmās visbiežāk tiek iesaistītas SIA, un risks ir augstāks tajos gadījumos, kad SIA īpašnieki ir tikai ar ārvalstu kapitālu.

Atbildība par atklāšanas pienākuma neievērošanu

Viens no pasākumiem, kas tika ietverts arī Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim, bija vērsts uz nepieciešamību veikt LR normatīvo aktu grozījumus, nosakot sodus par informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu LR Uzņēmumu reģistram par PLG, kā arī palielināt sodus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Saskaņā ar LR Krimināllikuma (KL) 195.pantu, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Tāpat kriminālatbildība paredzēta arī KL 272.pantā, kurā noteikts, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt šādas ziņas, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Turklāt, komercsabiedrību gadījumā par PLG atklāšanas pienākuma neievērošanu var iestāties arī valdes atbildība, ja šāda pārkāpuma rezultātā komercsabiedrībai būs nodarīti kādi zaudējumi, un, ja valde nespēs pierādīt, ka ir rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Un visbeidzot, saskaņā ar grozījumiem KL 195.¹pantā (spēkā no 03.07.2019.), par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu fiziskajai vai juridiskajai personai, kas ar likumu pilnvarota pieprasīt informāciju par darījumu un tajā iesaistīto finanšu līdzekļu vai citas mantas patieso īpašnieku vai patieso labuma guvēju, kā arī par likumā noteikto ziņu par patieso labuma guvēju nesniegšanu valsts institūcijai vai juridiskajai personai, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt atbildība par masu iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu un izplatīšanu ir noteikta KL 73.pantā un 73.¹ pantā.

GTB saviem klientiem jau vairākus gadus nodrošina juridiskos pakalpojumus, kas saistīti ar juridiskās personas PLG reģistrāciju LR Uzņēmumu reģistrā, kā arī sniedz konsultācijas visos ar to saistītajos jautājumos.