Juridiskie un nodokļu jaunumi

Nodokļu reforma 2018

28. jūlijā Saeima apstiprināja nodokļu reformu likumu paketi – kopumā 11 likumprojektus, ar kuriem no 2018. gada 1. janvāra tiek plānotas vairākas izmaiņas Latvijas nodokļu politikā.

Būtiskākās izmaiņas, kas skars nodokļu maksātājus un darba ņēmējus sākot ar 2018. gada 1. janvāri īsumā.

Minimālā alga

2017

2018 – 2020

EUR 380

EUR 430

 

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

2017

2018 – 2020

Standartlikme 23%

Progresīvais ienākuma nodoklis:

20% – ienākumam līdz EUR 20 000

23% – ienākumu daļai no EUR 20 000 – EUR 55 000

31,4% – ienākumu daļai no EUR 55 000

Ienākums no kapitāla 10%

20%*

Ienākums no kapitāla pieauguma 15%

20%

*         Jaunais uzņēmuma ienākuma nodokļa modelis vairs neparedz ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no sadalītās peļņas, to izmaksājot privātpersonām. Noteikts 2 gadu pārejas periods uzkrātās peļas sadalei, kad iespējams piemērot esošo kārtību – 10% IIN no kapitāla izmaksas privātpersonām, par kuru jau aprēķināts un samaksāts UIN iepriekšējos gados. No ārvalsts uzņēmumiem saņemtām dividendēm arī netiks piemērots IIN, ja vien uzņēmums, kas izmaksā dividendes, ir UIN vai līdzīga nodokļa maksātājs rezidences valstī.

 

  • Maksimālais neapliekamais minimums, ko piemēros darba vietā ienākumam līdz EUR 440 katru gadu pieaugs: 2018. gadā tas būs EUR 200, 2019. gadā EUR 230, bet 2020. gadā tas sasniegs EUR 250. Algām virs EUR 440 tas būs diferencēts un pakāpeniski samazināsies.
  • Atvieglojumi par apgādībā esošām personām pieaugs no EUR 175 šogad līdz 2018. gadā tie sasniegs EUR 250, 2019. gadā – EUR 270, bet 2020. gadā – EUR 300.

 

Sociālās iemaksas

2017

2018

Darba devēja iemaksas – 23,59%

Darba ņēmēja iemaksas – 10,5%

Kopā – 33,09%

Darba devēja iemaksas – 24,09%

Darba ņēmēja iemaksas – 11%

Kopā – 34,09%

 

  • Ar 2018. gadu atlīdzību izmaksātājiem būs jāveic sociālās iemaksas 5% apmērā pensiju apdrošināšanai par autoratlīdzības saņēmējiem.

 

Solidaritātes nodoklis

Šobrīd spēkā esošais solidaritātes nodoklis, ko piemēro ienākumam virs EUR 55 000, turpmāk tiks novirzīts arī pensiju apdrošināšanai – 6% pensiju 2. līmenī un 4% pensiju 3. līmenī.

 

Pieņemts jauns Uzņēmuma ienākuma nodokļa likums

Jaunais Uzņēmuma ienākuma nodokļa likums paredz kardināli mainīt ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas un maksāšanas kārtību sākot ar 2018. gadu. Jaunais modelis ir t.s. uz naudas plūsmu balstīts nodokļa modelis, kur UIN maksāšana ir piesaistīta uzņēmuma peļņas sadalei, nevis tiek veikta, pamatojoties uz konkrēta gada finanšu rezultātu. To dēvē arī par Igaunijas modeli, tomēr gala rezultātā tas būtiski atšķiras no Igaunijā jau pirms 15 gadiem ieviestā modeļa, lai tos varētu salīdzināt.

  • Jaunā modeļa pamatprincips – UIN būs maksājams tikai brīdī, kad tiks lemts par peļņas vai nosacītās peļņas sadali, kā arī vairākos citos gadījumos.
  • Nodokļa likme – esošās 15% likmes vietā turpmāk nodoklis būs 20% bruto peļņai, jeb piemērojot proporciju 20/80, kur 20 ir nodoklis, bet 80 ir sadalītā peļņa pēc nodokļa. Tādējādi efektīvā nodokļa likme būs 25% tādiem izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, samaksāto procentu pārsniegumiem un citām izmaksām, kas veido ar UIN apliekamo bāzi, izmaksas dalot ar koeficientu 0,8.
  • Taksācijas periods – turpmāk taksācijas periods būs 1 mēnesis. Ja attiecīgajā mēnesī neveidojas tādas izmaksas, kam piemērojams UIN, piemēram, ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kā arī nenotiek peļņas sadale, UIN deklarācija nebūs jāiesniedz – tā tiks uzskatīta par iesniegtu kā “tukšu”; pārējos gadījumos, kad veidojas ar UIN apliekamas izmaksas (bāze), deklarācija jāiesniedz reizi mēnesī.
  • Jaunais UIN likums attiecas uz Latvijas rezidentiem, kā arī nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām un filiālēm.

 

Par 2017. gadu un tā rezultātiem vēl būs piemērojamas esošā likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normas, kā arī būs jāveic UIN avansa maksājumi līdz 2018. gada jūlijam.

Uzņēmumiem, kam finanšu gads nesakrīt ar kalendāro gadu, būs nepieciešams nodalīt visas vērtības un atlikumus uz 31.12.2017. un sagatavot starpperiodu pārskatu, piemērojot esošā likuma normas.

Jaunais likums vairs neparedz pamatlīdzekļu nolietojumu nodokļu vajadzībām, līdz ar to 2017. gads ir pēdējais, kurā tas vēl tiks rēķināts. Atbilstoši jaunajam UIN likumam vienīgais nolietojums ir uzņēmuma paša aprēķinātais finanšu nolietojums.

Esošais “holding režīms” ir ierobežots, nosakot, ka kapitāldaļu pārdošana ir UIN neitrāla tikai gadījumos, kad daļu turēšanas periods pirms pārdošanas ir bijis ilgāks par 3 gadiem.

Uz jaunā likuma pamata paredzēts izdot vairākus jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas šobrīd vēl ir izstrādes procesā, tai skaitā: jaunus noteikumus ar nodokli apliekamās bāzes noteikšanai; kārtību, kādā tiek sniegta informācija par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem; darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanai izmantojamās metodes un kārtību, kā arī citus.

Detalizētāka informācija par jauno UIN likumu tiks apkopota atsevišķā informatīvā materiālā.

 

 

 

Mikrouzņēmumi

Grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā (MUN) paredz samazināt maksimālo apgrozījumu gadā līdz EUR 40 000, kam piemērojams 15% nodoklis. Pārsniedzot šo slieksni, uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji nodokļus maksās vispārējā kārtībā. Maksimālais iespējamais nodarbināto skaits būs 5. Vienlaikus saglabāts maksimālais darba algas limits – EUR 720 mēnesī. Ar 2018. gadu 80% no iekasētā MUN tiks novirzīti valsts sociālajā budžetā.

Ar grozījumiem arī noteikts, ka mikrouzņēmuma darbinieks no 2019. gada 1. janvāra varēs strādāt darba ņēmēja statusā tikai vienā mikrouzņēmumā.

 

Pievienotās vērtības nodoklis

Grozījumi likumā paredz no nākamā gada samazināt apgrozījuma slieksni pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistrācijai no esošiem EUR 50 000 līdz EUR 40 000, izlīdzinot to ar izmaiņām Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Paplašinātas iekšzemes reversā PVN piemērošanas jomas – no nākamā gada PVN apgrieztās maksāšanas kārtību piemēros spēļu konsoļu piegādēm, metālizstrādājumu piegādēm un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī sadzīves elektronisko iekārtu un elektrisko sadzīves aparatūru piegādēm.

Izmaiņas veiktas arī uz likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” – izmaiņas paredz, ka, sākot ar pirmo taksācijas periodu 2018. gadā, PVN deklarācijās būs jāatšifrē darījumi ar reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kuru vērtība bez PVN pārsniedz EUR 150, līdzšinējo EUR 1430 vietā.

 

Citas izmaiņas

Lai kompensētu nodokļu reformas radīto ietekmi uz budžetu, plānots palielināt akcīzes nodokli cigaretēm, alkoholam un degvielai. Nodokļus paredzēts celt arī azartspēlēm – spēļu galdiem, spēļu automātiem, kā arī ieviest nodokli tiešsaistē organizētajām azartspēlēm.

 

Saistībā ar pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai, sākot ar 2018. gadu komercbankām ir pienākums ziņot par fiziskas personas kontiem kredītiestādēs, kuru debeta vai kredīta apgrozījums kalendārā gadā pārsniedz EUR 15 000. Pirmais šāds ziņojums komercbankām jāsniedz jau par 2017. gadu.

 

 

 

 

Šim ziņojumam ir tikai informatīvs raksturs par pieņemtajiem un plānotajiem tiesību normatīvajiem aktiem, un tas nevar tikt uzskatīts par Grant Thornton Baltic viedokli vai padomu.

 

Ja jums ir jautājumi saistībā ar šīm nodokļu izmaiņām, lūdzu, sazinieties ar nodokļu un juridisko departamentu: tax&legal@lv.gt.com vai pa tālruni +371 6721 7569.