Nodokļu un likumu jaunumi

Par uzņēmumu izsniegtajiem aizdevumiem

UZŅĒMUMU IZSNIEGTAJIEM AIZDEVUMIEM PIEMĒROS IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKLI

Saeimā 1. lasījumā tiks izskatīti grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Grozījumi paredzēti, lai novērstu situācijas, kad uzņēmumi izmanto aizdevumu izsniegšanas

juridisko formu, taču pēc ekonomiskās būtības šādā veidā izmaksā fiziskajām personām

ienākumus, kuri netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Šie grozījumi

neattieksies uz aizdevumiem, kuri paredzēti mācībām un medicīniskajiem izdevumiem, kuri

nepārsniedz EUR 1500, kuru izsniedzējs ir laulātais vai fiziskās personas ģimenes loceklis.

Izņēmumu gadījumā ir jānodrošina dokumentu iespējama uzrādīšana Valsts ieņēmumu

dienestam (VID). Visi pārējie aizdevumi nokļūst riska grupā, un tiem var tikt piemērots IIN.

Aizdevums fiziskai personai

Ja fiziska persona saņem aizdevumu ārpus saimnieciskās darbības ietvariem no juridiskas personas kas reģistrēta VID, ir nepieciešams konkrēti norādīt kritērijus aizdevuma līgumā, atkarībā no kuru izpildes nosaka atbildīgo par IIN nomaksu. Aizdevuma līguma termiņa maksimālais atļautais atmaksas ilgums ir 66 mēneši. Ja pēc šī termiņa aizdevums netiek atmaksāts, tas tiek uzskatīts par fiziskas personas gūto bruto ienākumu un šī persona veic IIN apmaksu. Ja aizdevuma līgums neatbilst kritērijiem, tad par IIN nomaksu atbildīgs aizdevējs. Noteikumi izveidoti, lai pievērstu aizdevēju uzmanību aizdevuma atgūšanai un jau savlaicīgi aprēķinātu IIN izrietošo apmēru.

Aizdevums darbiniekam, valdes un padomes loceklim

Ja ienākumam pielīdzinātais aizdevums izsniegts aizdevēja darbiniekam, padomes vai valdes loceklim, papildus parastajai IIN likmei piemēro papildlikmi 22% apmērā. Šis noteikums izveidots, lai apkarotu nodokļu plānošanu izvairoties no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanas. Aizdevuma cedēšana neatrisinās radušos risku. Aizdevuma cedēšanas gadījumā, aizdevums tiks uzskatīts par ienākumu cedēšanas dienā, un aizdevējs būs atbildīgs par IIN nomaksu.

Aizdevums no nerezidenta

Īpaši noteikumi attieksies uz saņemtiem aizdevumiem no nerezidentiem, kuri nav kredītiestādes. Attiecīgajiem aizdevumiem izvirzītas īpaši stingras prasības. Viena no tām paredz, ka aizdevuma līgumam ir jābūt noslēgtam notariālā formā. Minētās prasības mērķis ir mazināt fiktīvu aizdevuma līgumu slēgšanu. Aizdevējam būs pienākums ziņot VID ja aizdevuma summa pārsniegs EUR 15000. Aizdevuma neatmaksātā summa summējās ar jauniem aizdevumiem. Informācija VID jāiesniedz aizdevuma saņēmējam, ja aizdevējs ir fiziska persona, kura aizdod ar saimniecisko darbību nesaistītam mērķim. Informācija VID nav jāziņo, ja aizdevējs ir saņēmēja laulātais vai ģimenes loceklis (līdz 3. pakāpei). Šie noteikumi neattieksies uz kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, un kapitālsabiedrībām ar speciālām atļaujām.

GROZĪJUMI MIKROUZŅĒMUMA NODOKĻA LIKUMĀ

Saeimā 1. lasījumā izskatīti grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā. Izmaiņas iekļauj vairākus aspektus attiecībā uz Mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) piemērošanu. Ir izteikti priekšlikumi par minimālo MUN maksājumu EUR 50 apmērā. Šim maksājums jāveic, ja taksācijas periodā mikrouzņēmumam nav bijis apgrozījums vai aprēķinātā MUN summa nepārsniedz EUR 50. Grozījumi paredz arī IIN piemērošanu mikrouzņēmumu avansiem, kuri izsniegti tā darbiniekiem vai īpašniekiem. Šis noteikums tiek piemērots, ja par attiecīgo avansu vai tā daļu 90 dienu laikā nav veikts norēķins.

Grozījumu izskatīšanas procesā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija paudusi atbalstu jau iepriekš izskanējušam viedoklim par MUN likmes celšanu. Likmi ir ierosināts mainīt no 9% uz 15%. Izmaiņas MUN likmē tiek plānots pakāpeniski ieviest līdz 2020.gadam.

GROZĪJUMI LIKUMA PAR VALSTS SOCIĀLO APDROŠINĀŠANU

Saeimā 1. lasījumā izskatīti grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Grozījumi paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra par valdes locekli, kurš bez atlīdzības veic pienākumus kapitālsabiedrībā, būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Šie grozījumi attieksies uz nelielu daļu kapitālsabiedrībām, kuras izpildīs visus no paredzētajiem kritērijiem:

  • kapitālsabiedrības apgrozījums iepriekšējā gadā bijis lielāks par EUR 7000,
  • attiecīgajos mēnešos nebija neviena darba ņēmēja vai apdrošināšanas iemaksu objekts bija mazāks par minimālo mēneša darba algu,
  • tekošajā (kārtējā) gadā kapitālsabiedrībai ir apgrozījums,
  • tekošajā (kārtējā) gadā aizvien nav neviena darba ņēmēja vai apdrošināšanas iemaksu objekts ir mazāks par minimālo mēneša darba algu.

Finanšu ministrija skaidro, ka likuma grozījumi ieviesti, lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas un nelegālas nodarbinātības finansēšanu. Kapitālsabiedrības, kurās valdes loceklim nav noteikta atlīdzība rodas aizdomas par nodokļu optimizēšanu. Ja kapitālsabiedrība aktīvi darbojas, bet tajā neviena persona netiek legāli nodarbināta, kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumi nav uzskatāmi par brīvprātīgo darbu. Grozījumos paredzētais par valdes locekļu VSAOI objektu nebūs attiecināms uz kapitālsabiedrībām, kuras ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas. Grozījumi paredz arī jau iepriekšējā ziņu apskatā minētos VSAOI likmju samazinājumus: darba devējam no 24,09% uz

23,59%, un darba ņēmējam no 11% uz 10,5%.

PVN ATSKAITĪŠANA PAR AUTOTRANSPORTA IZDEVUMIEM

Ministru Kabinets izskatījis grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā.

Grozījumi paredz, ka priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums 20% apmērā nav attiecināms uz gadījumiem, kad vieglo pasažieru automašīnu izmanto tikai un vienīgi ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai.

PVN maksātājam būs nepieciešams pierādīt kā transportlīdzeklis tiek lietots tikai un vienīgi saimnieciskās darbības nodrošināšanai ar:

  •     saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaiti, kuru kārto atbilstoši uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN) regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un
  •      atbilstoši UVTN regulējošajiem normatīvajiem aktiem šo vieglo pasažieru automašīnu ir deklarējis transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Tāpat paredzēts, ka reģistrētiem PVN maksātājiem, kas no 2011.gada līdz 2013.gadam neatskaitīja priekšnodokli par iegādātu, nomātu vai importēto vieglo pasažieru automašīnu un tās uzturēšana izdevumiem būs iespējams atskaitīt priekšnodokli. Par 2011.gadu neatskaitītā priekšnodokļa daļa būs jāatskaita 2014.gadā, par 2012.gadu – 2015.gadā, bet par 2013.gadu – 2016.gadā, ja minētās automašīnas attiecīgajā gadā tika izmantotas tikai un vienīgi ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai. Paredzēti vairāki noteikumi, kas ierobežos priekšnodokļa atskaitīšanu luksusa klases automašīnām. Likumprojekts vēl tiks izskatīts Saeimā. Šim ziņojumam ir tikai informatīvs raksturs par pieņemtajiem un plānotajiem tiesību normatīvajiem aktiem, un tas nevar tikt uzskatīts par Grant Thornton Rimess viedokli vai padomu.