Revīzija

UIN īpatnības vadības un konsultatīvo pakalpojumu jomā

UIN īpatnības vadības un konsultatīvo pakalpojumu jomā

 

Lai, sagatavojot un iesniedzot gada pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa gada deklarāciju, nerastos situācija, ka jāmaksā nodoklis par vadības konsultāciju darījumiem, kas saņemti no ārzemēs esošas saistītās personas jeb nerezidenta, izskatīsim, kāda dokumentācija uzņēmumam nepieciešama.

Nerezidenta apliekamo ienākumu Latvijā nosaka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 5. pants, kura jaunā redakcija ir spēkā no 2018. gada 1. janvāra, un tā 1. daļā noteikts:

Nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti (izņemot fiziskās personas) un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek ieturēts no:

1) atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem — 20 procenti no atlīdzības summas;

2) atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu — trīs procenti no atlīdzības summas;

3) nerezidentam veiktajiem maksājumiem atbilstoši šā panta sestajai un astotajai daļai;

Kas ir vadības un konsultatīvie pakalpojumi?

Vadības un konsultatīvie pakalpojumi ir darbību kopums, ko nerezidents veic tieši vai ar pieaicināta personāla palīdzību, lai nodrošinātu iekšzemes uzņēmuma (rezidenta) vai cita nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības vadību vai sniegtu iekšzemes uzņēmumam vai pastāvīgajai pārstāvniecībai nepieciešamās vadības konsultācijas. Vadības konsultācijas visbiežāk ir konsultācijas finanšu uzskaites jomā un saistītas ar uzņēmuma saimnieciskas darbības pilnvērtīgu veikšanu vai pat uzņēmuma vadīšanu, kas ļauj nealgot algotā darbā attiecīgo speciālistu, bet izmantot tieši šī speciālista darbu pēc nepieciešamības.

Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 30. punktā noteikts:

Atbilstoši likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktam pakalpojumu kvalificē kā konsultatīvo pakalpojumu, ņemot vērā tā ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu, ietverot arī dažādu veidu izstrādņu un materiālu (aprēķinu, projektu, biznesa plānu) sagatavošanu, informācijas sniegšanu par izmaiņām grāmatvedības programmās, tirgus izpētē un reklāmā, iekārtu un ražošanas tehnoloģiju tirgū un citos jautājumos, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veicēja stratēģisko attīstību, produkcijas ražošanu un realizāciju, saimnieciskās darbības veicēja ekonomiskās darbības izpēti.

Būtiski atkārtot, ka uzņēmumam jābūt pieejamai darījumus apliecinošai dokumentācijai, kas ne tikai pamato ekonomisko būtību, bet arī katrā konkrētajā darījumā sniedz skaidrojumu, vai nerezidenta sniegtais pakalpojums pēc ekonomiskās būtības uzskatāms par konsultatīvo pakalpojumu. Tāpat arī, kā norādīts MK noteikumos Nr. 677, vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem jābūt saistītiem ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Piemēram, ja tiek saņemts rēķins no nerezidenta ar norādi “vadības pakalpojumi” (management fee) un summu, piemēram, 10 000 eiro, jābūt atšifrējumam, kādi pakalpojumi un cik stundas par kādu likmi sniegtas. Ja nav šāda atšifrējuma, pakalpojumam vai pakalpojumiem un attiecīgajai likmei jābūt atrunātai līgumā. Ja šāda dokumentācija ir uz vietas, tā sniedz izpratni par ekonomisko būtību.

Kādiem dokumentiem jābūt?

Nodokļu konvencijās tiek noteikta vadības un konsultatīvo pakalpojumu maksājumu aplikšana atbilstoši samazinātai likmei vai atbrīvojums no aplikšanas ar nodokli Latvijā.

Latvijā konvenciju piemērošanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”. Saskaņā ar šo noteikumu 3. punktu, lai ieturētu vai saņemtu nodokļu atvieglojumu par pārskata periodu, maksājuma saņēmējs ne vēlāk kā līdz pārskata gada pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas iesniegšanas dienai iesniedz izmaksātājām aizpildītu noteikta parauga rezidenta apliecību jeb iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai atbilstoši MK noteikumu Nr. 178 1. pielikumam vai citu dokumentu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piemērojami nodokļu konvencijās noteiktie nodokļu atvieglojumi.

MK noteikumu Nr. 178 9.3 punktā norādīts:

Ja maksājuma saņēmējam izmaksātā viena maksājuma summa vai izmaksāto maksājumu kopsumma taksācijas gadā nepārsniedz 5000 euro, izmaksātājs nodokļu līgumos noteiktos nodokļu atvieglojumus piemēro, pamatojoties uz otras līgumslēdzējas valsts noteikta parauga rezidences apliecību vai līdzīgiem dokumentiem, ja tajos ir iekļauta šo noteikumu 14.1. un 14.3. apakšpunktā minētā informācija. Šādā gadījumā izmaksātājam atbilstoši šo noteikumu 5. punktam nav jāiesniedz minētie dokumenti apstiprināšanai Valsts ieņēmumu dienestā.

Līdz ar to, ja maksājuma saņēmējam izmaksātā viena maksājuma summa vai izmaksāto maksājumu kopsumma par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem taksācijas gadā pārsniedz 5000 eiro, uzņēmumam nepieciešama derīga rezidences apliecība.

Ārvalstīs saņemtā rezidences apliecība Latvijā ir derīga vienu gadu, savukārt rezidences apliecību, aizpildot MK noteikumu Nr. 178 1. pielikumu, iespējams pagarināt atbilstoši MK noteikumu Nr. 178 13. punktā norādītajam:

Atvieglojumu apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi no datuma, ar kuru tiek pieprasīts piemērot maksājuma aplikšanu ar nodokli pēc samazinātās likmes vai atbrīvojumu no aplikšanas ar nodokļiem, ja Valsts ieņēmumu dienests un otras līgumslēdzējas valsts kompetentā iestāde informācijas apmaiņas gaitā nav noskaidrojušas, ka izsniegtās apliecības derīguma termiņš ir īsāks (piemēram, maksājumu saņēmējs tiek atzīts par otras līgumslēdzējas valsts rezidentu tikai uz noteiktu laikposmu, bet ne uz visu šajā punktā minēto periodu). Ja ir noskaidrots, ka derīguma termiņš ir īsāks, Valsts ieņēmumu dienests rakstiski informē izmaksātāju par atvieglojumu apliecības derīguma termiņa beigām.

Uzņēmumā jāievieš kontroles mehānisms, lai sekotu līdzi rezidenta apliecības derīguma termiņam. Turklāt jānorāda, ka apliecības saņemšana no ārvalstīm ne vienmēr ir ātrs process, līdz ar to, noslēdzot vienošanos par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, jau pašā sākumā jānovērtē, vai minēto pakalpojumu kopsumma taksācijas gadā nepārsniegs 5000 eiro un būs nepieciešams sagatavot papildu dokumentāciju.

Samaksas termiņš

Praksē bieži šādos vadības un konsultāciju pakalpojumu rēķinos netiek norādīts apmaksas termiņš – tas pārsvarā atrunāts līgumā. Vēlētos uzsvērt, ka apmaksas termiņa nenorādīšana rēķinā vai līgumā neatbrīvo no normatīvo aktu prasību izpildes. Piemēram, Civillikumā (CL) paredzēts rēķina apmaksas termiņš, ja rēķinā tas nav norādīts, proti, tajā noteikti konkrēti samaksas termiņi komercdarījumu maksājumu kavējumu novēršanai. Līgumos par preču piegādi, pirkumu, pakalpojumu sniegšanu maksājumu termiņš ir:

  • publiskām personām – 30 dienas;
  • veselības nozarē (izņēmums) – 60 dienas;
  • komersantiem – 60 dienas.

Līdz ar to jānovērtē, kādas prasības paredz nerezidenta valsts, kad rēķinā nav norādīts termiņš. Papildus komentējot situāciju, jāatzīst, ka Latvijā termiņš tomēr kādā dienā iestājas – ja tas nav minēts ne rēķinā, ne līgumā (izveidojušās faktiskas norēķinu attiecības), pats pēdējais, kas to nosaka, ir CL. Saskaņā ar tā 1829. un 1830. pantu termiņš iestājas pēc atsevišķa paziņojuma par samaksu vai to var noteikt tiesas ceļā.

Ja uzņēmums nav sagatavojis iepriekš norādītos dokumentus un situācija atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, naudas izmaksas brīdī tiks ieturēts UIN 20% apmērā.

Vēlos izcelt arī UIN likuma 5. panta 9. daļā teikto:

Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no tiem maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta sesto daļu ir ieturams nodoklis, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti, lai samazinātu maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksātu vai samazinātu Latvijā maksājamos nodokļus. Valsts ieņēmumu dienests anulē piešķirto atļauju, ja nodokļu administrēšanas procesā tas ieguvis informāciju, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Ja piešķirtā atļauja tiek anulēta, maksātājam piemēro šā panta pirmās daļas normu un nodokļa summas, uz kurām attiecas anulētā atļauja, uzskatāmas par nokavēto nodokļa maksājumu.

Jautājumu gadījumā droši sazinieties ar mums!

Sazināties

 

Raksts sagatavots Ifinases.lv

08.04.2020.