Uzņēmēji vēlas skaidrību par 2027.gada budžetu

“Uzņēmējiem ir svarīga ne tikai nodokļu likmju konkurētspēja, bet arī prognozējamība. Ja uzņēmums nezina, kā nākamajā gadā mainīsies darbaspēka nodokļi, uzņēmumu ienākuma nodoklis vai kādi nodokļu atvieglojumi, tas apgrūtina gan finanšu plānošanu, gan investīciju lēmumus. Uzņēmējs nevar pieņemt ilgtermiņa lēmumus, balstoties uz pieņēmumiem vai neskaidriem politiskiem signāliem. Tāpēc uzņēmējiem jau šobrīd būtu jāredz, vai iepriekš paustā apņemšanās saglabāt nodokļu politikas stabilitāti paliek spēkā vai arī gaidāmas izmaiņas,” uzsver Grant Thornton Baltic vadošais partneris Latvijā Raitis Logins.

Igaunijas valdība būtiski mazina budžeta tēriņus

Igaunijas valdība 2027. gada budžeta projektu apstiprināja jau septembra beigās un iesniedza izskatīšanai parlamentā. Budžeta ieņēmumi plānoti aptuveni 19,4 miljardu eiro, bet izdevumi – 20,2 miljardu eiro apmērā. Viena no galvenajām prioritātēm ir valsts aizsardzība, kurai paredzēts novirzīt vairāk nekā 5% no iekšzemes kopprodukta. Vienlaikus investīcijām plānots aptuveni 1,2 miljardi eiro, lai gan to apjoms salīdzinājumā ar 2026. gadu samazināsies, daļēji projektu finansējuma pārdales dēļ starp gadiem. Igaunijas valdība prognozē, ka budžeta deficīts 2027. gadā būs 4% no IKP.

Igaunijas budžeta prioritātes ietver arī valsts finanšu ilgtspēju un budžeta deficīta ierobežošanu. Nodokļu slogs kopumā tiek prognozēts nedaudz zemāks – 35,2% no IKP, salīdzinot ar 35,5% 2026. gadā. Budžeta kopsavilkumā valdība norāda uz nodokļu sloga samazinājumu, tostarp atceļot iepriekš plānoto ienākuma nodokļa paaugstināšanu; vienlaikus paredzētas arī atsevišķas nodokļu izmaiņas. Attiecībā uz publiskā sektora efektivitāti Igaunija turpina 2025.–2027. gadam noteikto programmu, kuras mērķis ir samazināt valsts izdevumus par 10%. Papildus tam 2027. gada budžetā paredzēts ietaupīt vēl aptuveni 250 miljonus eiro. Šis samazinājums attiecas uz kopējiem valsts izdevumiem, nevis tikai uz administratīvajām izmaksām vai publiskās pārvaldes atalgojumu.

Lietuvas budžeta prioritātes - drošība un sociālā aizsardzība 

Savukārt Lietuvas valdība 2027. gada budžeta projektu oktobrī iesniedza izskatīšanai Seimā. Lietuvas valsts budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 22,2 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2026. gadā, savukārt izdevumi sasniegs 27,9 miljardus eiro, pieaugot par 1,3%. Arī Lietuvā galvenā prioritāte ir aizsardzība un drošība – šim mērķim paredzēti 4,8 miljardi eiro jeb 5% no IKP. Vienlaikus valdība uzsver iedzīvotāju ienākumu kāpināšanu un sociālo drošību. Papildu finansējums paredzēts pensiju palielināšanai, sociālajiem pabalstiem un sabiedriskā sektora darbinieku atalgojumam.

Lietuvas valdība ir apstiprinājusi minimālās mēnešalgas palielināšanu par 8% – no 1153 līdz 1245 eiro, sākot ar 2027. gadu. Papildu finansējums ieplānots pedagogu, pētnieku, kultūras darbinieku, policistu, ugunsdzēsēju un citu publiskā sektora darbinieku atalgojuma palielināšanai. Savukārt nodokļu politikā līdztekus jau pieņemtajām izmaiņām, kas stājās spēkā 2026. gadā, tiek apspriesti arī jauni priekšlikumi – tostarp saldināto dzērienu nodokļa palielināšana un papildu nodokļu piemērošana azartspēlēm un loterijām. Šie priekšlikumi vēl nav uzskatāmi par pieņemtiem lēmumiem. Valsts pārvaldes optimizācijai Lietuva izvēlējusies mērenāku pieeju nekā Igaunija: ministrijām un to pārraudzībā esošajām iestādēm uzdots samazināt piešķirtos budžeta līdzekļus par 0,5%, tādējādi plānojot ietaupīt aptuveni 90 miljonus eiro. Papildus tam iecerēts iegūt 197 miljonus eiro, uzlabojot nodokļu administrēšanu un kontroli. Tomēr kopējie valsts izdevumi turpinās pieaugt, un pašvaldību ieņēmumi 2027. gadā plānoti par 8,8% lielāki.

“Igaunija budžeta deficīta mazināšanu lielā mērā saista ar izdevumu samazināšanu, savukārt Lietuva izvēlas ierobežot ministriju un to pārraudzībā esošo iestāžu izdevumus, vienlaikus palielinot kopējo budžetu un publiskā sektora darbinieku atalgojumu. Latvijai arī ir jāspēj skaidri definēt savas prioritātes, izvērtēt publisko līdzekļu izmantošanas efektivitāti un savlaicīgi informēt uzņēmējus par nodokļu politikas virzienu. Būtiski, lai budžeta konsolidācija automātiski nenozīmētu jaunu nodokļu slogu uzņēmumiem,” norāda Raitis Logins.

Grant Thornton - 5. lielākie finanšu konsultāciju, grāmatvedība sun audita nozarē

“Grant Thornton Baltic” Baltijā darbojas jau 30 gadus, un ir viens no vadošajiem finanšu konsultāciju uzņēmumiem, kas specializējies revīzijas, grāmatvedības, nodokļu, juridisko un finanšu konsultāciju nekustamā īpašuma un biznesa vērtēšanā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar vairāk nekā 300 darbiniekiem un vairāk nekā 3000 klientiem. “Grant Thornton Baltic” Latvijā ir piektais lielākais audita un finanšu konsultāciju uzņēmums ar vairāk nekā 70 darbiniekiem un 4,38 milj. eiro apgrozījumu (konsolidētais SIA “Grant Thornton Baltic” un SIA “Grant Thornton Baltic Audit” apgrozījums 2025./2026.finanšu pārskata gadā), bet pasaulē “Grant Thornton” ir sestais lielākais finanšu konsultāciju uzņēmumu tīkls ar vairāk nekā 750 birojiem 156 valstīs.