Lielai daļai uzņēmumu kalendārais gads sakrīt arī ar gada pārskata perioda beigām, tāpēc šobrīd ir vairāki aktuāli jautājumi ne tikai uzņēmumu īpašniekiem, bet arī vadītājiem, kreditoriem, valsts institūcijām un konkurentiem par Covid-19 pandēmiju un tās ietekmi uz saimniecisko darbību. Kāda informācija ir jāatklāj par savu darbību un kā novērtēt darbības turpināšanas principu finanšu pārskatā?

Paredzams, ka Covid-19 pandēmija ietekmēs daudzu uzņēmumu saimniecisko darbību gan pasaulē, gan Latvijā. Uzņēmumiem būs jānovērtē to spēja darboties, ņemot vērā būtisku nenoteiktības ietekmi uz saimniecisko darbību, lai finanšu pārskatā sniegtu patiesu un noderīgu informāciju tā lietotājiem.

Latvijā termiņš finanšu pārskata publicēšanai ir salīdzinoši īss – visbiežāk, ja pārskata gada perioda beigas ir 31. decembris, tad publicēšana notiek četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tātad līdz 1. maijam, bet vidēja un liela sabiedrība to publicē ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām – līdz 1. augustam. Tāpēc mazus uzņēmumus, kuri publicēja pārskatu pirms 2020. gada 12. marta, visdrīzāk neskāra pirmais Covid-19 vilnis, un to finanšu pārskati netika ietekmēti.

Atgādinu, ka 2019. gada pārskatu iesniegšanas termiņš tika pagarināts par trīs mēnešiem. Lielākā daļa uzņēmumu šo iespēju izmantoja un publicēja gada pārskatus septiņus vai 10 mēnešus pēc pārskata perioda beigām. Līdz ar to gada pārskatos jau bija jāiekļauj skaidrojums par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz saimniecisko darbību un notikumiem pēc pārskata gada beigām, kā arī bija jāsniedz saimnieciskās darbības turpināšanas novērtējums, proti, vai pastāv draudi uzņēmuma turpmākajai darbībai un kādi tie ir.

Jums varētu interesēt:
Kā rīkoties, lai uzņēmuma gada pārskata periods sakristu ar kalendāra gadu Skatīt

Kas ir darbības turpināšanas princips?

Viens no finanšu pārskata sagatavošanas pamatprincipiem ir darbības turpināšanas princips – pieņēmums, ka uzņēmums darbosies arī turpmāk.

Minētais princips nozīmē, ka uzņēmuma vadība sagatavo un ietver finanšu pārskata pielikumā novērtējumu par uzņēmuma spēju turpināt darbību. Bieži vien termins “darbības turpināšanas princips” tiek jaukts ar uzņēmuma maksātspēju. Praksē uzņēmums turpina darboties, ja tiek uzskatīts, ka tas spēs samaksāt parādus. Tāpat ir jāatklāj informācija par nenoteiktību attiecībā uz spēju turpināt darbību un veiktajām darbībām, lai to kontrolētu un samazinātu līdz pieņemam riska līmenim. Termins “darbības turpināšanas princips” ir skats nākotnē – 12 mēneši no finanšu pārskata beigām (bilances datuma). Savukārt zvērinātam revidentam jānodrošina, ka uzņēmuma vadība ir aptvērusi ne mazāk kā 12 mēnešu periodu no finanšu pārskatu apstiprināšanas dienas. Līdz ar to periods ir vēl garāks.

Praksē vajadzētu izvairīties no nepilnīgas informācijas sniegšanas, jo tā var maldināt finanšu pārskata lietotājus. Piemēram, pārskatā sniegtā informācija ir atbilstoša, bet nav pietiekama, lai secinātu vai novērtētu, vai pastāv būtiska nenoteiktība darbības turpināšanai.

Ja uzņēmums konstatē darbības turpināšanas problēmas, šī informācija ir jāsniedz vadības ziņojumā un vēlams atšifrēt arī atsevišķā finanšu pārskata pielikuma piezīmē, kurā apraksta situāciju un skaidro, kādi pasākumi tiek plānoti, lai situāciju labotu, un kāpēc vadība uzskata, ka darbības turpināšanas pieņēmums ir piemērojams pamatoti.

Notikumi pēc bilances datuma

Darbības turpināšanas principa novērtēšanā būtiska loma ir notikumiem pēc pārskata perioda beigām jeb pēc bilances datumu. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. panta 16. punktā noteikts, ka notikums pēc bilances datuma – labvēlīgs notikums (piemēram, radusies vai paredzama peļņa, aktīvu vērtības pieaugums vai saistību summas samazinājums) vai nelabvēlīgs notikums (piemēram, radušās vai paredzamas izmaksas vai zaudējumi, aktīvu vērtības samazinājums vai saistību summas palielināšanās) laikposmā starp bilances datumu un gada pārskata parakstīšanas dienu.

Līdz ar to uzņēmuma vadībai ir jānovērtē, kādu informāciju sniegt gada pārskatā, ja pastāv nenoteiktība par darbības turpināšanas principa apdraudējumu.

570. starptautiskās revīzijas standarts (SRS) “Uzņēmuma darbības turpināšana” nosaka, ka dažās finanšu ziņošanas pamatnostādnēs ir minēts vadības pienākums izvērtēt uzņēmuma spēju turpināt darbību, kā arī ir noteikti standarti par izskatāmajiem jautājumiem un sniedzamajiem skaidrojumiem par uzņēmuma darbības turpināšanas pieņēmumu. Arī 1. starptautiskajā grāmatvedības standartā “Finanšu pārskatu izklāsts” ir noteikts vadības pienākums izvērtēt uzņēmuma spēju turpināt darbību (skat. 25.–26. punktu).

570. SRS norādīts, ka vadība, izvērtējot uzņēmuma spēju turpināt darbību, konkrētā laika brīdī izdara secinājumus par notikumu vai apstākļu, kas rada nenoteiktību, iespējamo ietekmi. Jo tālākā nākotnē sagaidāmi notikumi, apstākļi vai to ietekme, jo lielāka ir nenoteiktība. Šī iemesla dēļ lielākajā daļā finanšu ziņošanas pamatnostādņu, kurās ir noteikts vadības pienākums veikt izvērtējumu, ir norādīts periods, attiecībā uz kuru vadībai ir jāņem vērā visa pieejamā informācija.

Tāpēc, lai novērtētu, vai ar darbības turpināšanu saistītā informācija ir pietiekama, it īpaši, ja novērtējums ietver būtisku spriedumu vai būtiskas neskaidrības, uzņēmumam ir jābūt dokumentācijai, kas to pamato, un pierādījumiem, uz kuru pamata šie novērtējumi un spriedumi veikti.

Daudzi uzņēmumi izmantoja 2019. gada pārskata iesniegšanas termiņa pagarinājumu un finanšu informāciju publicēja vēlākajā iespējamajā termiņā. Līdz ar to pagarinājās arī notikumu pēc bilances datuma periods, un bija jānovērtē visi notikumi tajā, piemēram, no 31. decembra līdz nākamā gada 31. oktobrim.

Šobrīd vadībai ir jānovērtē, kādu informāciju sniegt papildus 2019. gada pārskatā sniegtajai. Piemēram, svarīgi būtu sniegt informāciju par to, vai ir saņemts valsts atbalsts, jo tas tiek vērtēts kā atbalsts pamatdarbībai un uzskatāms par būtisku informāciju.

Jāpārskata finanšu riski un aplēses

Būtiski ir arī novērtēt riskus, kas ietekmē uzņēmējdarbību, un atjaunot informāciju par finanšu risku vadību atbilstoši aktuālajai situācijai, kā arī sniegt par tiem korektu informācija vadības ziņojumā. Tāpat jānovērtē grāmatvedības aplēses (visbiežāk uzkrājumus, uzkrātās saistības u.c.) un atklātās informācijas atbilstība saistībā ar turpmākajiem notikumiem pēc bilances datuma, kas tiešā veidā skar arī darbības turpināšanas principu. Svarīgi ir pārskatīt grāmatvedības metodes par aplēsēm, to aprēķināšanu un uzrādīšanu finanšu pārskatos.

Jāņem vērā arī uzraugošo institūciju izstrādās vadlīnijas gada pārskata sagatavošanai par 2020. gadu. Piemēram, saskaņā ar tām kritiski būtu jāpieiet sadarbībai ar vērtēšanas ekspertiem, kuriem, tāpat kā uzņēmuma vadībai vai revidentiem, ir jāsniedz vērtējums augstas nenoteiktības apstākļos situācijā, kad vide un ietekmējošie faktori mainās pa dienām vai pat stundām. Ja finanšu pārskatā atklātajai informācija ir būtiski izmantot ārējo ekspertu vērtējumus, šis arī varētu būt ietekmējošais faktors brīdī, kad tiek sagatavots finanšu pārskats.

Ilgāks laiks pārbaudei

Prognozējot darbības turpināšanas principu, nevajadzētu būt pārāk optimistiskiem, sniedzot informāciju un skaidrojumus finanšu pārskatā. Var rasties situācija, ka ir jāsagatavo vairākas finanšu pārskata versijas, kuras uzņēmuma vadībai kopā ne tikai ar grāmatvedi, bet arī ar finanšu konsultantiem un zvērinātu revidentu būtu jāizvērtē un jānonāk pie kopsaucēja par atklājamo informāciju saistībā ar problēmu un paaugstināto risku ietekmi uz darbības turpināšanas principu.

Visu šo iemeslu dēļ finanšu pārskata sagatavošanai, pārbaudei un publicēšanai šogad varētu būt nepieciešams ilgāks laiks. Jāņem vērā, ka arī finanšu pārskata revīzijas veikšana aizņems vairāk laika, jo ir būtiski mainījusies iespēja darbu veikt klātienē un ir dažādas revīzijas pieejas.

Revīzijas un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji ir vieni no pirmajiem, kas gandrīz pilnībā ir pārgājuši uz attālināto darbu. Tas ir radījis jaunus un vēl nebijušus izaicinājumus pakalpojumu sniegšanā, kur laikam ir būtiska ietekme uz rezultātu. Šobrīd abām pusēm ir nepieciešams papildu laiks informācijas apkopošanai, apstrādei un ieguvei.

Kā vēl vienu faktoru var minēt neplānotas investīcijas dažādu procesu modernizācijai uzņēmumos. Jaunu tehnoloģiju ieviešanai Ir nepieciešami līdzekļi, kas pirms dažiem mēnešiem nebija paredzēti, bet šobrīd, Covid-19 pandēmijas laikā, ir nepieciešami, lai turpinātu veikt saimniecisko darbību.

Nenoteiktību novērtējums

Galvenā darbības turpināšanas principa novērtēšanas sastāvdaļa ir skaidrs un rūpīgs būtisko nenoteiktību, kuras pastāv finanšu pārskatu apstiprināšanas dienā, novērtējums.

Noderīgi būtu atklāt informāciju par darbības turpināšanu – informāciju par notikumiem un apstākļiem –, kas rada šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību, pat ja uzņēmums ir secinājis, ka darbības turpināšanas princips joprojām ir piemērojams.

Nevienu nepārsteidz, ka 2020. gads ir sarežģīts un prasīs papildu laiku “pandēmijas finanšu pārskata” izstrādei, izvērtējot, kāda informācija ir atklājama par darbības turpināšanu, par notikumiem pēc bilances datuma, aktīvu vērtības samazināšanu, ieņēmumu atzīšanu, inventarizācijas veikšanu, nomas izmaiņām, valsts dotācijām jeb atbalstu pamatdarbībai, nodokļiem un citiem jautājumiem, kas nozīmīgi konkrētai nozarei, sagatavojot finanšu pārskatu. Aktīvi jāseko līdzi nozares jaunumiem, situācijas tālākai attīstībai un pandēmijas ietekmei uz saimnieciskās darbības procesiem un riskiem.