Garāki termiņi gada pārskatu iesniegšanai Latvijā

Pārstāvot revīzijas nozari Latvijā, bieži praksē nākas novērot, ka daudzi uzņēmumi cenšas izpildīt termiņa prasības gada pārskata iesniegšanai, bet ne vienmēr tas izdotas, un iemesli ir ļoti dažādi. Būtu nepareizi apgalvot, ka galvenais iemesls ir nesavlaicīgs darbs ar gada pārskata sagatavošanu. Vērtēju, ka 2020. gada pavasaris un vasara bija unikāla pieredze Latvijai un Latvijas uzņēmējiem, un tā mums var kalpot kā noderīga mācība. Grāmatvežiem, finanšu vadītājiem un uzņēmumu vadītājiem, kas visbiežāk sagatavo gada pārskatu, tika dots papildu laiks, lai to sagatavotu, jo valstī bija izsludināts ārkārtējais stāvoklis. Bet vai esošā situācija tagad ir uzskatāma par ikdienišķu un normālu situāciju, lai laikus un kvalitatīvi sagatavotu gada pārskatu par 2020. gadu? Vai visiem uzņēmumiem Latvijā bija iespēja un līdzekļi pilnībā pārveidot procesu, kā tiks gatavots 2020. gada pārskats?

Turpinot Bilances 2021. gada janvāra numurā (2021. g. Nr. 1 (469)) aizsākto tēmu rakstā «Aktualitātes grāmatvedības aplēšu novērtējumā», vēlos tomēr norādīt, ka 2020. gada finanšu pārskata sagatavošana ne tikai aizņems vairāk laika un prasīs lielāku vadības iesaisti nekā jebkad, vēl joprojām pastāv nenoteiktība, vai būs otrs pagarinājums gada pārskata iesniegšanas termiņam arī šogad. Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka pagarinājums varētu būt par mēnesi vai diviem.

Visbiežāk Latvijā finanšu gads uzņēmumiem noslēdzas 31. decembrī, līdz ar to lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu, uz kuriem attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums (GPKGPL), gada pārskats ir jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (GPKGPL 97. panta 1. daļā noteiktie iesniegšanas termiņi).

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm — Igaunijā gada pārskats jāiesniedz sešu mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām. Parasti finanšu gads tiek definēts kā periods starp 01.01 .-31.12., un tas nozīmē, ka gada pārskata iesniegšanas termiņš ir 30. jūnijs.

Savukārt Lietuvā gada pārskats jāiesniedz četru mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām. Ja finanšu gads tiek definēts kā periods starp 01.01 -31.12., tātad gada pārskata iesniegšanas termiņš ir 30. aprīlis.

2019. gadā tika ieviestas izmaiņas likumā «Par grāmatvedību», kas papildina likumu ar precīzi noteiktiem administratīvajiem naudas sodiem par grāmatvedības kārtošanas normatīvo aktu prasību neievērošanu. Šim nolūkam likumā ieviesta jauna nodaļa «Administratīvie pārkāpumi grāmatvedības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā». Par grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, par gada pārskata, konsolidētā gada pārskata neiesniegšanu noteiktajos termiņos vai normatīvajiem aktiem neatbilstoša gada pārskata un konsolidētā gada pārskata iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) var piemērot sodu pat līdz 2000 eiro.

Igaunijā pēdējos gados ir ierasta prakse izrakstīt naudas sodu bez brīdinājuma, ja gada pārskats netiek iesniegts laikā vai netiek iesniegts vispār. Gadījumā ja gada pārskats netiek iesniegts sešu mēnešu laikā pēc termiņa beigām, tiek uzsākta uzņēmuma uzraudzības procedūra, kas varētu beigties ar juridiskas personas piespiedu likvidāciju.

2020. gada 20. martā, lai operatīvi reaģētu uz Covid-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un sniegtu atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, tika pieņemts vienots likums «Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību». Tas paredzēja vairākus atbalsta pasākumus uzņēmējiem, saimnieciskās darbības veicējiem, kurus tālāk nodrošināja VID.

Esošā pieredze rāda, kad 2019. gada finanšu pārskatiem bija iespēja izmantot pārskatu iesniegšanas pagarinājumu, kas bija papildu 3 mēneši, tātad attiecīgi tos publicēt vēlāk nekā 4 un 7 mēnešus pēc pārskata perioda beigām. Lielākā daļa uzņēmumu īpašnieku šo iespēju izmantoja un publicēja gada pārskatus attiecīgi 7 vai 10 mēnešus pēc pārskata perioda beigām. Tajā pašā laikā Latvijā nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņi palika nemainīgi.

Sakarā ar 2019. gada pārskata iesniegšanas termiņu pagarinājumu praksē bieži tika labota arī pēdējā jeb gada uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija, tad nodokļa piemaksai (ja tāda izveidojas), nepiemēroja nokavējuma naudu. Izņēmums, protams, situācijās, kad tiek kavēts arī pagarinātais gada pārskata iesniegšanas termiņš, jo līdz ar to tiek kavēta arī UIN pārskata gada mēneša pēdējā deklarācija un šādā situācijā tiek piemērota nokavējuma nauda. Jānorāda, ka arī par 2020. gadu UIN pārskata gada mēneša pēdējai deklarācijai nav mainīts iesniegšanas termiņš — labotā deklarācija jāiesniedz tāpat kā gada pārskats attiecīgajam uzņēmumam.

Jau ir paredzams, ka Covid-19 pandēmijai būs būtiska ietekme uz 2020. gada pārskatiem daudziem uzņēmumiem ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Uzņēmuma akcionāriem un vadībai ir jāiegulda vairāk laika un līdzekļu, novērtējot uzņēmuma aktīvus un to vērtību, uzņēmuma spēju turpināt saimniecisko darbību, kā arī finanšu pārskata pielikumos jāatklāj papildu informācija, ka pastāv kāda būtiskas nenoteiktības ietekme spējai turpināt darbību. Tāpēc, visticamāk, Covid-19 ietekme radīs papildu spiedienu uz uzņēmuma vadību finanšu pārskata sagatavošanā, lai savos finanšu pārskatos lietotājiem atklātu patiesu, būtisku un noderīgu informāciju.

Notikumi 2020. gada pavasarī sniedza praktisku iespēju novērtēt pašu procesu, kā tiek sagatavots gada pārskats un, piemēram, sākot no tā, kā iegūt visu valdes locekļu parakstus uz gada pārskata, un beidzot ar tā iesniegšanu termiņā EDS sistēmā. Atmetot krīzes ekonomiskos un cilvēciskos faktorus, daudzi no papildu riskiem rodas ieviesto obligāto ierobežojumu dēļ, ar ko uzņēmumi ir saskārušies un kas rodas no nespējas fiziski piekļūt sistēmām un informācijai, kas bieži vien ir nepieciešama, lai laikus noslēgtu kādu darbu. Jaunais režīms, kādā strādā liela daļa uzņēmumu, kad daļa no darbinieku strādā no mājas, rada arī papildu slogu iekšējām kontrolēm un datu drošībai. Piemēram, kā tiek nodrošināta spēja veikt finanšu datu iekšējo kontroli vai iekšējo auditu uzņēmumā, datiem, kas tieši ietekmēs finanšu pārskata rezultātu, piemēram, nepabeigto ražojumu inventarizācija un aprēķina pārbaude pārskata gada beigās.

2020. gada pavasaris iezīmēja nepieciešamību pēc papildu laika, ne tikai lai sagatavotu gada pārskatu, bet lai noslēgtu finanšu pārskata revīziju. Tomēr jānorāda, ka ne tikai uzņēmumiem ir nepieciešams papildu laiks, lai strādātu ar «pandēmijas gada pārskatiem», bet tāds ir nepieciešams arī zvērinātiem revidentiem, lai šogad, lietojot virkni jaunu un alternatīvu procedūru, pārbaudītu finanšu pārskatus un veiktu finanšu pārskata revīziju.

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ik gadu publicē statistikas datus, cik zvērinātu revidentu atzinumu ir izdoti attiecīgajā periodā. 2020. gada decembrī tika publicēta informācija par revidēto uzņēmumu finanšu pārskatu skaitu (pilna apjoma revīzijām): 7086 atzinumi (no tiem par 403 akciju sabiedrībām un 5943 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību). Un finanšu pārskatu ierobežoto pārbaužu skaits ir 769. Periods, par kādu atzinumi tiek apkopoti, ir no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 30. augustam. 2020. gads viesa korekcijas arī šajā apkopojumā, jo atzinumi atbilstoši gada pārskatu iesniegšanas pagarinājumam tika sniegti vēlāk.

Salīdzinot ar iepriekšējo periodu (01.09.2018.-30.08.2019.), attiecīgi revidēto uzņēmumu finanšu pārskatu skaits (pilna apjoma revīzijām) bija 7027 atzinumi (no tiem par 390 akciju sabiedrībām un 5850 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību). Un finanšu pārskatu ierobežoto pārbaužu skaits ir 659, kas kopumā bija par 2,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā 01.09.2019.-30.08.2020.

Pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem, 2021. gada janvārī Latvijā reģistrēti 187 609 uzņēmumi, līdz ar to iespējams secināt, ka tiek revidēti 4,2% no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem. Šis procents ir nemainīgs jau kopš 2019. gada, kurā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits bija 182 208. Jānorāda, ka Lursoft apkopotā informācija liecina, ka 2020. gada laikā reģistrēti tikai 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019. gadā, un tas bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējos 17 gados. Līdz ar to noteikti būs arī korekcijas revidēto uzņēmumu skaitā Latvijā.

Ko varam saglabāt no 2020. gada pavasara un vasaras gada pārskatu sagatavošanas un pārbaudes pieredzes?

Gada pārskata lietotājiem jāspēj novērtēt gada pārskatu, pieņemot faktu, ka revīzija tiek veikta atšķirīgi, bieži vien lietojot pilnīgi attālinātu darbu, nekā tas bija ierasts daudzus gadus iepriekš, kad revidents ieradās klātienē un veica savu darba uzdevumu pie klienta uzņēmumā. Gan ārkārtas situācija pavasarī, gan esošie ierobežojumi patlaban pierāda, ka uzņēmums nevar turpināt darboties bez grāmatvedības, izņemot situāciju, ja vien uzņēmums nav pilnībā pārtraucis saimniecisko darbību. Grāmatveži ir vieni no pirmajiem, kas gandrīz pilnībā strādā online režīmā un kuriem uzņēmuma vadība nepārtraukti pilnveido un uzlabo procesu, lai nodrošinātu nepārtrauktību darba pienākumu izpildē. Revīzijas praksē noteikti jāapsver, vai alternatīvas revīzijas procedūras ir pieņemamas saskaņā ar revīzijas standartiem, pamatojoties uz atsevišķu uzņēmumu riska novērtējumiem, kā arī uz vidi, kādā tie darbojas, neapdraudot revīzijas procesa un sniegtā atzinuma kvalitāti un pamatotību. Svarīgs ietekmējošais faktors ir laika ierobežojums.

Nepagarinot gada pārskata iesniegšanas termiņus, pastāv augsta varbūtība, ka finanšu pārskati, kas pakļauti obligātai pārbaudei, var tikt neiesniegti termiņā.

Jānorāda, ka pārbaudes veikšana jau šobrīd prasa ilgāku laiku, jo uzņēmumi strādā atšķirīgā režīmā, nekā tas bija gadu iepriekš. Daļa jau ir veikusi pārkārtošanos, bet daļa ir nogaidīšanas procesā, jo to saimniecisko darbību būtiski ietekmē ierobežojumi.

Problēma nav tikai savlaicīga gada pārskata sagatavošanā, tā ir daudz nopietnāka. Uzņēmumiem ir jāņem vērā daudzi grāmatvedības jautājumi, kas kļuvuši aktuāli ļoti īsā laika periodā un saistīti ne tikai ar konkrētā uzņēmuma aktīviem un pamatdarbību, bet cieši saistīti ar plašajām ekonomiskajām sekām vietējai un pasaules ekonomikai. Tostarp apgrozāmo līdzekļu naudas plūsmas un piegādes ķēdes pārtraukumiem, kas izraisa iespējamu bankrotu un darbības turpināšanas problēmu, aktīvu vērtības samazināšanos un papildu saistību atzīšanu. Un papildu informācijas atklāšanu, tostarp būtiskas informācijas par nenoteiktību, neskaidrību un turpmākajiem notikumiem, kas var ietekmēt saimniecisko darbību, kā arī uzņēmuma spēju turpināt darbību.

Ir jāsaprot, ka noteiktas revīzijas pieejas un pienācīgas pārbaudes procedūras, piemēram, ierašanās pie klienta uz vietas, apmeklējumi objektā, dokumentu oriģinālu pārbaude, apstiprinājumi un intervijas, piedalīšanās gada inventarizācijās, nevar tikt pilnībā aizstātas ar alternatīvām procedūrām un bieži vien tiek atliktas uz vēlāku laiku. Minētās situācijas ir tikai dažas no variantiem, kas var būt nepieciešami, lai būtu iespējams noslēgt finanšu pārskata revīzijas, un termiņa atlikšana jeb kavēšana var būt neizbēgama arī šogad. Revīzijā un gada pārskata sagatavošanā kvalitātei vienmēr jābūt prioritāšu saraksta augšgalā. Tomēr jānorāda, ka kvalitatīvi sagatavots gada pārskats ir nozīmīgas informācijas avots ne tikai uzņēmumu vadītājiem, bet arī kreditoriem, valsts institūcijām, kredītiestādēm, konkurentiem. Sagatavojot gada pārskatu, šogad vairāk nekā iepriekš ir rūpīgi jānovērtē esošie uzņēmuma aktīvi, jāsniedz komentārs par Covid-19 un tā radīto ietekmi uz saimniecisko darbību, kā arī jāizvērtē uzņēmuma spēja turpināt saimniecisko darbību un jāsniedz komentārs par notikumiem pēc pārskata gada beigām jeb pēc bilances datuma, proti, jau par 2021. gadu.

Ne tikai grāmatvedim, bet arī uzņēmuma vadībai ir kritiski jāizvērtē, kāda ietekme uz gada pārskata sagatavošanu ir ne tikai 2020. gada ierobežojumiem, bet arī esošajiem ierobežojumiem 2021. gadā kopumā, kā esošie notikumi un izmaiņas ietekmē uzņēmuma iekšējo kontroles vidi un gada pārskata sagatavošanas kvalitāti, lai izvairītos no pēdējā brīža pārsteiguma momenta un laika trūkuma.

Covid-19 ietekme radīs papildu spiedienu uz uzņēmuma vadību finanšu pārskata sagatavošanā, lai savos finanšu pārskatos lietotājiem atklātu patiesu, būtisku un noderīgu informāciju.

Noteiktas revīzijas pieejas un pienācīgas pārbaudes procedūras, piemēram, ierašanās pie klienta uz vietas, apmeklējumi objektā, dokumentu oriģinālu pārbaude, apstiprinājumi un intervijas, piedalīšanās gada inventarizācijās, nevar tikt pilnībā aizstātas ar alternatīvām procedūrām un bieži vien tiek atliktas uz vēlāku laiku.

Raksts publicēts žurnālā "Bilance" Nr. 2 (470) 2021. gada februāris

Interesē revīzijas pakalpojumi? Sazinieties ar mums!